RĪGA, 22. maijs – Sputnik. Darbs netraucē ārzemju tūristiem mācīties Latvijā, un viņi zināmā mērā risina kadru trūkuma problēmu, pārliecināti Latvijas uzņēmēji. Atsevišķās kompānijās ārzemju studentu daļa ir pietekami augsta – piemēram, sabiedriskās ēdināšanas, zvanu apkalpošanas un citās nozarēs, vēsta LNT Ziņas.
Šobrīd Latvijā apspriež grozījumus, kuri paredz atļaut studentiem no trešajām valstīm strādāt pilnu slodzi, ja viņi to vēlas. Patlaban 40 darba stundu nedēļas vietā viņiem atļauts strādāt vien 20. Pirmajā lasījumā Saeimā deputāti konceptuāli atbalstīja šos grozījumus, ja likumprojekts izies vēl divus lasījumus, jaunā regula varēs stāties spēkā jau no 2019. gada 1. septembra. Pret iniciatīvu iestājas Nacionālās apvienības pārstāvji, taču bizness ir par migrantu nodarbināšanas nosacījumu atvieglošanu, tostarp arī studentu nodarbināšanas jautājumā.
Piemēram zvanu centrā 60% darbinieku ir studenti, kuru lekciju un eksāmenu grafiks tiek ņemts vērā, sastādot darba grafiku. "Viņi tiešām palīdz aizpildīt tās darbavietas, jo galvenā interese ir par starptautiskajām valodām, jo mēs apkalpojam klientus desmit dažādās valodās. Starptautiskajās valodās runājošus darbiniekus nav tik viegli atrast mūsu darba tirgū," pastāstīja Transcom WorldWide Latvia Personāldaļas vadītāja Līga Millere.
Kādā no Vecrīgas bāriem divi studenti no Indijas, kuri mācās Rīgas Tehniskās universitātes aviācijas transporta programmā, mazgā glāzes un traukus, dažkārt gatavo dzērienus. Bāra darba specifikas dēļ nav iespējams prognozēt darba maiņas beigas, tāpēc tā ir liela problēma, kad "karstākajā" darba laikā iestājas limits – maksimāli atļautā 20. darba stunda.
"Viņi nav no tiem ekonomiskajiem bēgļiem, bet tiešām visi mācās. Ar ko man bijusi pieredze, bijusi tiešām laba pieredze. Es domāju, ka puse no Rīgas restorāniem pateicīgi tiem indiešiem, ka viņi vispār ir. Man šķiet, ka puse no Rīgas restorāniem būtu ciet, jo viņi ir liels atspaids," pastāstīja Cub Cafe īpašnieks Arnis Bikšus.
Uzņēmumā, kurš piegādā Omniva sūtījumus, 30% šķirotāju ir ārzemju studenti. Atrast vietējos iedzīvotājus firma nespēja nedz ar CV-Online, nedz ar Nodarbinātības valsts aģentūras palīdzību. Šajā uzņēmumā neuzskata, ka darbs kaitē izglītības iegūšanas kvalitātei tik ļoti, lai studentiem tiktu anulēta uzturēšanās atļauja.
"Mēs kā darba devējs ļoti nākam pretī un mēģinām viņu darba grafiku pielāgot studiju grafikam, lai, ja ir agrā lekcija pulksten 8:00, mēs viņam neieliekam nakts maiņu iepriekšējā dienā strādāt," pastāstīja Omniva vadītāja Latvijā Beāte Krauze-Čebotare.
Uzņēmums secinājis: ārzemju studentiem pēc studiju maksas segšanas vairs neatliek ietaupījumu, lai samaksātu par īri, pārtiku un transportu, tāpēc darbs tiem ir svarīgs.
