Eksperts: Baltija praktiski nav citu gāzes piegādātāju, izņemot Krieviju

© Photo Nord Stream 2 / Paul LangrockТрубы газопровода "Северный поток — 2"
Трубы газопровода Северный поток — 2 - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Priekš jaunu gāzes piegādātāju parādīšanās Baltijas valstīm jākļūst par ļoti apdzīvotu Eiropas daļu, vai arī tai ir jāsāk attīstīt rūpniecība, uzskata žurnāla "Geoenergetika.ru" galvenais redaktors Boriss Marcinkēvičs.

RĪGA, 16. februāris – Sputnik. Eiropas vēlējās izveidot vienotu gāzes tirgu, taču cenšoties to unificēt, netika ņemtas vērā jaunās ES valstis, tādas kā Lietuva, Latvija un Igaunija, paziņoja Sputnik Lietuva intervijā žurnāla "Geoenergetika.ru" galvenais redaktors Boriss Marcinkēvičs.

Taču eksperts atzīmēja, ka Baltijas valstis saņem gāzi pa veco padomju sistēmu, kura "ir darba kārtībā", savukārt "citu piegādātāju tur praktiski nav".

"Vēlme, lai šis alternatīvais piegādātājs parādās ne no kurienes, var, protams, to vēlēties, taču tad tas neatbilst nekādiem tirgus spēles noteikumiem. Jaunam piegādātājam jāieliek savu gāzes transporta sistēmu, kurai kādreiz ir jāatmaksājas. Lai tā notiktu, Baltijas valstīm jākļūst par ļoti apdzīvotu Eiropas daļu, vai arī lai Baltijas valstīs sāktu attīstīties rūpniecība, kura kļūs par gāzes patērētāju," pastāstīja viņš.

Marcinkēvičs pastāstīja, ka Eiropas Savienība gribēja kļūt par lielu spēlētāju globālajā gāzes tirgū, kas kļuva par vienu no Trešās enerģijas paketes parādīšanās iemesliem.

На территории газохранилища - Sputnik Latvija
Gazprom gandrīz par trešdaļu samazinājis gāzes piegādes Latvijai

"Ielūkojoties tajā, kas viņiem darās enerģijas tirgū, ne tikai gāzes, bet arī elektroenerģijas tirgū, atklājās, dažādos Eiropas galos ir dažāda gāzes cena. Ja ir dažādas gāzes cenas, tātad ir dažādas elektroenerģijas cenas, bet tā ir dažāda gala produkcijas cena. Viņi vēlējās, lai viss Eiropas gāzes tirgus būtu viens vesels. Tad tas ir optimāls variants, lai diktētu savus nosacījumus piegādātājam, visiem trim – Norvēģijai, Krievijai un Alžīrai. Visos trijos gadījumos valsts kompānijas, kuras piegādā gāzi Eiropas tirgū ar cauruļvadu palīdzību," atzīmēja eksperts.

Pēc viņa sacītā, gan Krievijas kompānija Gazprom, gan Alžīrijas valsts kompānija, kura piegādā gāze Eiropai, uzstāj, lai Eiropas vērtības, Eiropas tradīcijas paliek arī turpmāk, taču pašai ES tas nepatīk.

"Visi šie Groningenas modeļa ilgtermiņa līguma nosacījumi, tie ir izstrādāti Eiropā. Tās ir Eiropas vērtības. Un kad EK paziņo, ka Krievija cenšas spēlēt pret Eiropas vērtībām, tie ir nekaunīgi meli. Gazprom, kurš uzstāj, lai visi šī modeļa nolikumi saglabājas, kā reizi iestājas par Eiropas vērtību un tradīciju saglabāšanu. Tā saudzē tās. Tieši tā kā uzvedas Alžīra, viņiem arī patīk Eiropas vērtības," atzīmēja Marcinkēvičs.

Tāpat eksperts piebilda, ka Eiropas tirgus ir tik sadalīts ne jau tāpēc, ka tas ir kāda nodoms, bet gan tāpēc, ka vairāk gāzesvadu ir tur, kur atrodas gāzes atradnes, un līdz ar to mazāk cauruļvadu vietās, kuras atrodas tālu no gāzes ieguvēm.

ES Gāzes direktīva

2017. gada sākumā Eiropas Komisija piedāvāja veikt grozījumus ES Gāzes direktīvā. Grozījumu mērķis – atsevišķu ES enerģētikas likumdošanas normu piemērošana visiem gāzesvadiem, kuri atrodas Savienības teritorijā.

Опора линии электропередачи - Sputnik Latvija
Lietuva nesaprašanā par kaimiņu atteikšanos atslēgties no BRELL jūnijā

Tostarp normas ietver nediskriminējošu gāzes sūknēšanas tarifu noteikšanu, trešo pušu piekļuvi iespējai sūknēt gāzi, gāzes pārdošanas un transportēšanas darbības sadalīšanu. Esošās normas netiek attiecinātas uz gāzesvadu jūras posmiem.

Pagājušajā piektdienā Vācija un Francija panāca kompromisu ES Gāzes direktīvas grozījumu jautājumā. Tagad projekts "Ziemeļu straume 2" nevar tikt bloķēts, savukārt galvenos lēmumus par tā īstenošanu pieņems Berlīne, jo cauruļvads atradīsies Vācijas teritorijā.

Ziņu lente
0