RĪGA, 15. februāris – Sputnik. Lietuva nesaprašanā par Latvijas un Igaunijas atteikšanos no izmēģinājumu veikšanas Baltijas valstu elektrotīklu darbam izolētā režīmā. Lietuvas Seima Enerģētikas un sakārtotas attīstības lietu komisijas priekšsēdētājs Virgīlijs Podaris, kurš 15. februārī Rīgā piedalīsies Baltijas asamblejas komiteju sēdē, grasās noskaidrot, vai nav mainījušies kaimiņu plāni līdz 2025. gadam realizēt savstarpēju EPL sinhronizācijas projektu ar Eiropu.
Februāra sākumā elektroenerģijas padeves sistēmu operatori "Augstsprieguma tīkls" (AST, Latvija) un Elering (Igaunija) paziņoja, ka šī gada jūnijā neveiks Baltijas valstu energosistēmu darba izmēģinājumus izolētā režīmā. Kā iemeslu šādam lēmumam operatori nosauca Krievijas lēmumu veikt šādus izmēģinājumus Kaļiņingradas apgabalā pirms Baltijas valstīm – maija beigās. Kompānijas nolēma pagaidīt Krievijas rezultātus. Tāpat Elering paziņoja, ka izmēģinājumi atlikti riska dēļ, ka testēšana Kaļiņingradā var būt neveiksmīga. AST piebilda, ka jaunais testēšanas datums tiks noteikts pēc Kaļiņingradas testa izvērtēšanas.
Lietuva grasās plašāk noskaidrot, kāpēc Latvijas un Igaunijas operatori pieņēmuši šādu lēmumu.
"Mans jautājums: vai mēs plānojam kopā, vai apņemamies attīstīt posmus, cik nopietni ir koordinēti darām to, jo Lietuva no savas puses ir gandrīz gatava. Citiem vārdiem sakot, vai tie ir tehniski jautājumu, vai politiski, vai vienkārši mīksts piegājiens pret tik svarīgām lietām," pateica Podaris, kuru citē obzor.lt.
"Trīs Baltijas operatori iepriekš vienojās jūnija sākumā atvienoties no BRELL sistēmas un veikt izmēģinājumus izolētā režīmā. Par nepatīkamu pārsteigumu kļuva tas, ka Igaunijas un Latvijas operatori paziņoja, ka dažādu iemeslu dēļ viņi to nedarīs". Tādā gadījumā mēs vēlētos, lai gan Latvijas un Igaunijas ministrijas, gan operatori noslēdz apņemšanās vienošanās, vispārējus plānus ar projekta parakstu. Ideālā gadījumā tās varētu pieņemt sinhronizācijas likumu, jeb kaut kādu tā ekvivalentu, lai (Lietuva būtu droša), ka projekts patiešām tiks īstenots," pateica Podaris avīzei Diena.
Pēc viņa sacītā, atkarībā no tā, kādas atbildes viņš saņems no Igaunijas un Latvijas kolēģiem, Lietuvai būs jāsaprot, kā rīkoties tālāk, iespējams, nepieciešams rezerves plāns. "Sliktākajā gadījumā būt gataviem risināt savas lietas šī projekta ietvaros pašiem," atbildēja Podaris.
Pēc deputāta sacītā, ir svarīgi saprast, cik stingra ir visu valstu apņemšanās pabeigt sinhronizācijas projektu līdz 2025. gadam.
"Trešais: un ja Krievijas puse kopā ar Baltkrieviju paziņos, ka vēlas izdarīt to (atslēgties no BRELL – red.) ātrāk, jo tās sūta signālus par to, ka būs gatavas ātrāk, – tad vai mēs kopā gatavojamies arī šādam plānam?" uzdodas ar jautājumu Podaris.
Baltijas valstis joprojām strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju energosistēmu tā dēvētajā BRELL lokā un ir atkarīgas no dispečeru punkta Maskavā un Krievijas elektroenerģijas tīkla. Līdz 2025. gadam Lietuva, Latvija un Igaunija paziņoja, ka plāno izstāties no BRELL enerģijas loka.
Apstiprinātais scenārijs paredz veikt sinhronizāciju caur pašreizējo savienojumu LitPol Link un jauno jūras kabeli starp Lietuvu un Poliju, kā arī sinhronajiem kompensatoriem, kuri tiks iekārtoti visās Baltijas valstīs.
Krievija īsteno nepieciešamos pasākumus, kas saistīti ar Baltijas valstu atslēgšanos no valsts energosistēmas. Kaļiņingradas apgabala enerģētiskās drošības mērķiem uzbūvēta Majakovskas un Talahovskas TES ar 156 MW jaudu un Pregoļskas gāzes TES ar 456 MW. 2020. gadā plānots noslēgt Primorskas TES būvdarbus (tās plānotā jauda – 198 MW). Tā būs rezerves stacija un strādās "aukstās rezerves" režīmā.
