RĪGA, 28. oktobris — Sputnik. "Labdien, mani sauc Viktorija, esmu restorāna "JūRa" īpašniece Sevastopolē. Tas ir latviešu nacionālās virtuves restorāns. Daudzi no jums noteikti jau ir dzirdējuši, kas notiek medijos par šī restorāna atklāšanu," – tā restoratore Viktorija Sisoļatina no Rīgas sāk savu zibakcijai veltīto video ierakstu ar nosaukumu #народылатвииироссиивместе (Latvijas un Krievijas tautas kopā).
Viktorija pastāstīja, ka atbraukusi no Latvija, dzimusi Liepājā un uz Krimu atvedusi "daļiņu savas mājas", ko gribējusi uzdāvināt jaunajai vietai savā dzīvē, ko iemīļojusi tikpat stipri kā Rīgu, Liepāju un Latviju.
Viktorija atzina, ka gribējusi savu mīlestību atklāt Krimā dzīvojošajiem clvēkiem, parādīt viņiem Latvijas kultūru, paražas, uzcienāt ar ēdieniem, ko tradicionāli gatavo latvieši svētkos, ēdieniem, ko latvieši mīl un uzskata par vienu no savas valsts vizītkartēm.
"Gribēju teikt, ka neesmu saistīta ar politiku, restorāns nav saistīts ar politiku. Man ir skumji, ka tā notiek. Taču, kamēr politiķi strīdas, virtuvei ir jāapvieno, jātuvina cilvēki. Krievijas Tautas vienotības dienas svētku priekšvakarā man gribētos visiem piedāvāt zibakciju. Uzņemiet video vai forogrāfiju ar heštegu #народылатвииироссиивместе. Tā mēs parādīsim, ka esam vienoti, ka ir grūti mums likt sastrīdēties," – paziņoja Viktorija, paužot cerību par to, ka ideja nepaliks bez atbalsta.
Latvija ienākusi Krimā
Pateicoties latviešu preses pūliņiem, restorāna "JūRa" atklāšana Krievijas pussalā ir kļuvusi par grandiozu notikumu, lai arī, šķiet, nekā dīvaina nav, ģimene no Rīgas nolēmusi pastāstīt Krievijai par latviešu ēdieniem.
Portālam infoliepaja.lv restorāna saimniece pastāstīja, ka Sevastopoles iedzīvotājiem latviešu virtuve ir jaunums – part to pat nav dzirdējuši vai jauc ar lietuviešu un igauņu ēdieniem.
Iespējams, daudzi klienti šeit nebūtu parādījušies vēl ilgu laiku, ja ne Sputnik Latvija publikācija par restorāna atklāšanu. Taču Krimas pussalas un starptautiskās ziņu aģentūras Sputnik kombinācija ir pārvērtusies par sprādzienbīstamu lietu un radījusi ķēdes reakciju latviešu presē.
Restorāna saimniece Viktorija dzimusi Liepājā, vēlāk dzīvojusi Rīgā, taču pēc pirmajām laulībām – Krievijas pilsone ar pastāvīgu uzturēšanās atļauju Latvijā. Viņa atklāti pastāstīja, ka ģimenei iepatikusies Krima "dzīvei, biznesam, bērnu audzināšanai".
Vēl vairāk, viņi izvēlējās Krievijas pussalu, nevis visas pasaules tūristu iemīļoto Taizemi. Sisoļatina pastāstīja, ka Krima Latvijas iedzīvotājiem ir daudz tuvāka nekā Dienvidaustrumāzija ar visiem tās krāšņumiem. Īpaši jau padomju Liepājā – slēgtā kara flotes pilsētā ar jūrniekiem ielās – augušam cilvēkam. "Liepājā tas jau pagājis, bet Sevastopolē tā ir vēl joprojām," – stāstīja restorāna saimniece.
"Daļiņu Latvijas" kļuvis žēl
Protams, labi zināms, kāda ir Latvijas oficiālā attieksme pret Krievijas Krimu. Pussalas pievienošanos Krievijai, par ko nobalsoja gandrīz visi Krimas iedzīvotāji, Latvija iecirtīgi neatzīst. Latvijas likumi neļauj veikt nekādu uzņēmējdarbību pussalā, valsts ĀM kategoriski iebilst pret pilsoņu braucieniem uz Krimu caur Krieviju.
Taču liels skaits tūristu no daudzām pasaules valstīm, arī no Latvijas, nospļaujas par sankcijām un brauc ciemos uz Krimu. Šogad pussalu apmeklējuši 132 valstu pārstāvji.
Iespējams, Latvija vienkārši kļuvusi greizsirdīga uz rīdziniekiem, kuri iemīļojuši Krievijas pussalu. Tagad pār restorāna saimniekiem gāžas absolūti neattaisnotas apsūdzības.
Vispirms "daļiņu Latvijas" pažēloja un rīdziniekus norāja Latvijas avīze. Restorāna īpašnieki nodēvēti par "Krievijas propagandas objektiem". Pie viena latviešu žurnālisti piepinuši Sputnik, taču portāla raksts par restorānu gan novērtēts krietni globālāk – kā Krievijas propagandas kampaņas elements ar mērķi parādīt, cik laba ir dzīve Krimā.
"Latvijas avīze" indīgi citēja Latvijas ĀM komentārus, kuros uzsvērts Latvijas viedoklis, - resors uzstāj, ka Krimas pievienošanās KF esot bijusi nelikumīga. Minētas arī ES sancijas, ar kurām ministrija manipulēja, draudot restorāna īpašniekiem un pieminot kriminālatbildību. Restorāna atklāšanas pasākumā izdarītajos fotouzņēmumos Latvijas diplomāti saskatījuši par nelielus karodziņus un piebilduši, ka Latvijas simboli esot izmantoti tam neparedzētās vietās un apstākļos, un tas ir sodāms nodarījums.
Restorāna īpašnieki "dabūjuši pa ausīm" arī par pelēko zirņu tranzītu, ko viņi ved no Latvijas, lai padarītu nacionālos ēdienus autentiskus.
Starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" komunikāciju un sabiedrisko sakaru direkcijas vadītājs Pjotrs Lidovs-Petrovskis, kurš bija ielūgts "JūRa" atklāšanas pasākumā Krimā, komentēja latviešu preses un diplomātu uzbrukumus. Viņš izteica pieņēmumu, ka Latvija apzināti pārdzīvo par pelēkajiem zirņiem. Lidovs-Petrovskis ironiski piezīmēja, ka, iespējams, Latvija uzskata pelēkos zirņus par savu galveno nacionālo bagātību tūlīt pēc šprotēm un baidās: ka tik krievi nenomēģina ēdienu un nesadomā masveidā pārvākties uz Latviju.
Ir tiesības
Latvijas avīzes publikācija bija tikai viena no daudzām. Par Krimas restorāna saimniekiem ieinteresējušies daudz varenāki spēki. Pie viņiem ķērusies Drošības policija. Specdienests sāka pārbaudīt "daļiņu Latvijas" Krimā.
Spriežot pēc intervijas portālam Infoliepaja.lv, latviešu restorāna saimniece Viktorija DP pārbaudi uztvērusi mierīgi.
"Latvijai uz to ir tiesības. DP nav oficiāli lūgusi nekādus komentārus. Esmu Krievijas pilsone un Latvijas likumus neesmu pārkāpusi. Mans restorāns nav saistīts ar politiku un gribētos ašāk pielikt punktu šai tēmai," – viņa uzsvēra.
Vēl vairāk, nebīstoties no jaunām muļķīgām apsūdzībām par propagandas darbību, Sisoļatina atklāja, ka Krima ir iespēju reģions, kas aktīvi attīstās un uzlabojas. Par Sevastopoli Viktorija atsaucās kā par dzīvei un darbam ērtu pilsētu. Viņa paziņoja, ka joprojām nesīs Krimā savu mīlestību pret Latviju, kultūru un virtuvi, un, iespējams, ne tikai ar restorāna palīdzību, bet arī, iespējams, ar sociālu projektu un akciju starpniecību.
25. oktobrī Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova savā iknedēļas brīfingā atbildēja uz Sputnik jautājumu par traci, kas sacelts presē ap latviešu restorānu Krimā. Viņa paziņoja: ja Latvija turpinās spiedienu pret "JūRa" īpašniekiem, jautājumu nāksies pavērot rūpīgāk.
