SEB: Baltijai vajadzīgi gadu desmiti, lai sasniegtu Ziemeļeiropas dzīves līmeni

© Sputnik / Sergey MelkonovBaltija kartē
Baltija kartē - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Speciālisti iesaka Baltijas valstīm palielināt investīcijas zinātniski pētnieciskajā darbībā, paplašināt tehnisko profesiju popularitāti jauniešu vidū, radīt atmiņā paliekošus zīmolus, lai paātrinātu ekonomikas attīstību.

RĪGA, 4. oktobris — Sputnik. Bankas SEB ekonomisti uzskata, ka Baltijai būs vajadzīgi gadu desmiti, lai sasniegtu Ziemeļeiropas valstu labklājības līmeni, vēsta bankas preses dienests.

Eksperti uzsvēra, ka Zviedrijas un Somijas IKP uz vienu iedzīvotāju pusotru un divas reizes pārsniedz Baltijas valstu līmeni. Baltijai izdevies mazliet pietuvoties Somijas līmenim, pateicoties šajā valstī valdošajai stagnācijai. Zviedrijas līmenis Baltijai ir vēl grūtāk sasniedzams.

SEB makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka pastāv dažādas iespējas celt labklājības līmeni Baltijas valstīs.

"Viena no Baltijas valstu vājajām vietām ir zemie tēriņi pētniecībai un attīstībai: Latvija pētniecībai tērē tikai 0.4% no IKP, bet Igaunija — 1.3%. Savukārt Zviedrijas un Somijas tēriņi šajā jomā ir attiecīgi 2% un 3%. Ja būtiski nepalielināsim investīcijas šajā jomā, nav daudz iemeslu cerēt, ka spēsim būtiski vairot mūsu eksporta produktu pievienoto vērtību," — norāda D.Gašpuitis.

SEB bankas vecākais analītiķis Tads Povilausks pastāstīja, ka Ziemeļeiropas valstīs lielāks skaits studentu izvēlas tehniskos priekšmetus un tādējādi tiek nodrošināts kvalificētu darbinieku pieplūdums. Pēc analītiķa domām, Baltijas valstīm vajadzētu padomāt par šādu specialitāšu popularizāciju.

Rādītājs bez nosaukuma - Sputnik Latvija
Statuss vai simbols: vai Baltijai ir tiesības būt Ziemeļeiropai

SEB bankas ekonomists Igaunijā Mihkels Nestors ir pārliecināts, ka ir arī citas iespējas audzēt Baltijas biznesa vērtību. Viņš atzīmēja, ka Ziemeļvalstīs ir simtiem kompāniju par savu produktu prasa krietni augstāku cenu, pateicoties atpazīstamajiem un augsti novērtētajiem zīmoliem. Baltijai tādus radīt vēl nav izdevies.

Visi trīs ekonomisti ir vienisprātis: Skandināvijas valstu labklājības sasniegšanai vajadzīgs laiks, turklāt  šim nolūkam Baltijas valstīm jānodrošina investīcijas izglītībā, zinātniski pētnieciskajā darbībā un biznesa attīstībā.

Pērnā gada sākumā ANO oficiāli piešķīra Baltijas valstīm Ziemeļeiropas valstu statusu. Iepriekš Latvija, Igaunija un Lietuva tika pieskaitītas pie Austrumeiropas valstīm.

ANO reģistrs liecina, ka Ziemeļeiropas valstu reģionam pieder arī Normandijas salas, Dānija ar Farēru salām, Somija ar Ālandu salām, Norvēģija ar Špicbergenas arhipelāgu, Islande, Īrija, Zviedrija, Lielbritānija, kā arī tās sastāvā esošās Menas, Džersijas un Sarka salas Lamanša dienvidrietumu daļā.    

Ziņu lente
0