RĪGA, 2. oktobris — Sputnik. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) sertificēja Conexus Baltic Grid kā dabasgāzes transportēšanas un gāzes glabāšanas operatoru Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, taču ar virkni nosacījumu. Trūkumi jānovērš līdz 2020. gadam, vēsta BNN.
Nerunājot par visu pārējo, līdz 2020. gada 1. janvārim jānodrošina, lai Gazprom nebūtu iespējas īstenot tiešu vai netiešu Conexus kontroli. Tāpat Conexus līdz 2020. gada 1. janvārim jānovērš interešu konflikta risku, kuru rada vienlaicīga Marguerite Gas I un Marguerite Gas II dalība Conexus, kā arī "Latvijas Gāze". Divu mēnešu laikā kopš lēmuma pieņemšanas Conexus jāinformē komisija par nosacījumu izpildes gaitu un darbībām, kuras plānots veikt nākotnē, sniedzot rakstisku ziņojumu un to pamatojošos dokumentus.
Komisija uzsvēra, ka pieņemtajam lēmumam piekrīt arī Eirokomisija, norādot, ka Gazprom dalība "Latvijas Gāze" un Conexus varētu ietekmēt Conexus darbību, savukārt akcionāra — finanšu investora — Marguerite dalība abos enerģijas nodrošināšanas uzņēmumos rada interešu konfliktu.
EK norādīja, ka, saskaņā ar Gāzes direktīvas prasībām, Gazprom drīkst saglabāt dalību transportēšanas sistēmu operatoros, ja šī dalība būs pasīva, ja tā nav akciju kontrolpaketes turētāja, tai nav balsstiesību un tiesību izvirzīt valdes locekļus. Vienlaikus EK piekrīt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas uzstādījumam, ka Conexus nolikumā minētajiem ierobežojumiem nav juridiska spēka attiecība uz akcionāru saistībām neīstenot balsstiesības un nenorīkot valdes locekļus, un viņi tiek izskatīti kā brīvprātīgie. Tādēļ EK piekrīt komisijas secinājumam, ka Gazprom dalība Conexus nevar uzskatīt par Gāzes direktīvas prasībām atbilstošu.
Līdz katra gada 1. aprīlim kompānijai Conexus jāiesniedz komisijai ziņojums par sistēmas operatora atbilstību sertifikācijas prasībām iepriekšējā kalendārajā gadā. Pirmo ziņojumu sistēmas operatora sertifikācijai komisijā bija jāiesniedz līdz 2018. gada 1. janvārim.
Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka saskaņā ar 2016. gadā pieņemtajiem Enerģētikas likuma grozījumiem, vertikāli integrētajam gāzes uzņēmumam "Latvijas Gāze" bija jābūt sadalītam funkcionāli saistītās, taču pēc īpašumtiesībām sadalītās daļās. No uzņēmuma tika izveidoti divi meitasuzņēmumi — Conexus Baltic Grid un Gaso.
Conexus Baltic Grid ir dabasgāzes transportēšanas un glabāšanas uzņēmums, kas saņēma maģistrālos gāzesvadus un Inčukalna pazemes gāzes glabātavu. Gaso — sadales pakalpojumu operators.
Enerģētikas likums paredz, ka līdz 2018. gada sākumam "Conexus Baltic Grid" bija jāpārdod, lai tās akcionāri nebūtu saistīti ar "Latvijas gāze" īpašniekiem. Šī prasība neattiecas uz finanšu investoru Marguerite Fund, kam pieder 29,06% akciju.
2017. gada nogalē AS "Augstsprieguma tīkls" izpirka divas Conexus Baltic Grid akciju paketes — 18,31% akciju, kas piederēja vācu akcionāram Uniper Ruhrgas International GmbH (Uniper) un 16,05% akciju, kas piederēja Itera Latvija. Abu no Itera Latvija un Uniper izpirkto akciju pakešu cena sastādīja 57,394 miljonus eiro. Patlaban AST pieder 34,36% akciju.
Vēl 34,1% Conexus Baltic Grid akciju pieder Krievijas koncernam "Gazprom", kurš tās līdz šim nav pārdevis, lai arī holding pārstāvji jau 20. decembrī izstājušies no Conexus Baltic Grid padomes.
Iepriekš avīze "Kommersant" rakstīja, ka "Gazprom" ir gatava pārdot savu Conexus Baltic Grid akciju paketi, taču gaida labu piedāvājumu. Latvijas likums par gāzes tirgus liberalizāciju paredz valsts pirmtiesības gāzes transporta un gāzes sadales uzņēmumu akciju un aktīvu izpirkšanai, taču valsts piedāvātā cena "Gazprom" neapmierina.
Pie tam izdevums vēsta, ka Krievijas holdings saņēmis arī citus piedāvājumus. Uz akciju paketi pretendēja uzņēmējs Indreks Rahumā, kurš bija gatavs samaksāt 130 miljonus eiro, un starptautiskais treideris Vitol, kurš piedāvāja 75 miljonus. Tāpat informācijas avots pastāstījis "Kommersant", ka cits pircējs par daļām "Latvijas Gāze" un "Conexus" tirgus cenu ar 20% prēmiju — aptuveni 200 miljonus eiro, taču arī uz šo piedāvājumu monopolists nav atbildējis.
