Zaudējumi pēc krievu valodas aizlieguma privātajās augstskolās - politiska cena

© pixabayСтуденты
Студенты - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Latvijas ekonomikas ministrs komentēja finansiālos zaudējumus, ko nodarījis aizliegums īstenot augstskolu programmas krievu valodā.

RĪGA, 3. augusts — Sputnik. "Latvija organizē apmācības Eiropas Savienības valodās un punkts, tā ir politiska cena," — paziņoja Latvijas ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, jautāts par finansiālajiem zaudējumiem, ar ko saskarsies valsts, ņemot vērā aizliegumu studijām krievu valodā privātajās augstskolās. Dažas aplēses liecina, ka tie sasniegs 67 miljonus eiro gadā.

"Mums ir jāpaskatās uz kopējo studentu sastāvu, kuri iestājas (augstskolās – red.), — sprieda Arvils Ašeradens. – Te mēs redzam absolūtu pieaugumu – 8,5 tūkstoši ārzemju studentu aizvadītajā gadā. Šis cipars pastāvīgi pieaug – atbrauc aizvien vairāk studentu," – atzīmēja Ašeradens programmā "Darbojošās personas" Latvijas radio 4 ēterā.

"Mums ir ļoti stingra valodas politika. Latvija organizē apmācības Eiropas Savienības valodās un punkts. Tā ir politiska cena," — piebilda ministrs.

4. jūlijā Latvijas prezidents Raimonds Vējonis apstiprināja grozījumus, kas aizliedz studijas krievu valodā privātās augstskolās un koledžās, neskatoties uz dažādu organizāciju, tostarp arī partijas "Saskaņa" lūgumiem to nedarīt. Grozījumus iesniedza Izglītības un zinātnes ministrija, ņemot vērā vidējās izglītības reformas. Līdz šim Augstskolu likums regulēja tikai valodu lietojumu valsts augstākajās mācību iestādēs.

2017. gadā aptuveni trešā daļa studentu Latvijas privātajās augstskolās mācījās krievu valodā.

Eksperti brīdina, ka Latvija, atsakoties no studiju programmām krievu valodā privātajās augstskolās, zaudēs arī viņu naudu.

Ksenija Sobčaka - Sputnik Latvija
Sobčaka: izspiežot krievu valodu, Latvija cērt nost sev labo roku

"Intuitīvi skaidrs, ka tie, kas vēlas studēt krievu valodā, dosies uz Lietuvu, Poliju vai citu valsti. Zaudējumi būs vērtējami miljonos," – uzskata augstskolas Turība rektors Aldis Baumanis.

Viņam piekrīt arī bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

"Izglītība ir arī mūsu eksportprece, ļoti daudzi studenti brauc no krievvalodīgajām valstīm. Tā mēs samazinām savu eksporta potenciālu un kaitējam vietējiem studentiem, jo ārvalstu studenti maksā pilnu maksu, no kuras tiek uzturēti pasniedzēji, materiāltehniskā bāze, infrastruktūra. Ja izslēdzam šo lielo krievvalodīgo daļu privātajā izglītībā, tad samazinām iespējas arī saviem izglītojamajiem, kuriem būs jāmaksā vairāk," — uzsvēra Matīss.

Ziņu lente
0