Viļņa, Rīga un Tallina regulāri pārmet Maskavai provokācijas pierobežas rajonos. 11. un 17. jūlijā Igaunijas Aizsardzības ministrija kārtējo reizi ziņoja, ka divas lidmašīnas no Krievijas — Il-06 un Airbus A319 pārkāpušas valsts gaisa telpu, portālā Sputnik Igaunija pastāstīja Aleksandrs Hroļenko.
Iepriekš Lietuvas robežsargi ziņoja, ka Lietuvas teritoriālajos ūdeņos Kuršu kāpas rajonā atrasies Krievijas karakuģis, taču Valsts robežsardzes dienests nevarēja sniegt nekādus pārkāpumu pierādījumus. Tāpat arī Latvija ik gadus apsūdz Krieviju par simtiem robežu pārkāpumu bez jebkāda pamatojuma.
ASV un NATO dārgās infrastruktūras attīstīšanai vajadzīgs pamatojums, investīcijas prasa atdevi. Ja militāro draudu līmenis ir pielīdzināms aizsardzības izdevumiem, karš nu jau pat stāv uz Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pilsoņu māju sliekšņa. Gada laikā "Krievijas savaldīšanas" cena Baltijā pieaugusi no 389 miljoniem dolāru līdz miljardam, un 2019. gadā ASV Kongress plāno vēl finansēt "Baltijas valstu gaisa telpas aizsardzību" par papildu 100 miljoniem dolāru. Igaunija atklāti gatavojas karam ar Krieviju.
Taču atgriezīsimies pie nesenajiem faktiem.
Sarežģīts lidojums
16. jūlijā Somijas galvaspilsētā notika pirmais Krievijas un ASV prezidentu samits kopš Donalda Trampa ievēlēšanas prezidenta postenī. Miermīlīgā un konstruktīvā tikšanās daudziem nebija pa prātam. "Kara suņu" sašutušajā korī abos Atlantijas krastos nenoslāpa arī Igaunijas pārdrošais solo — valsts pārmeta Krievijas lidmašīnai Nr. 1 savas gaisa telpas pārkāpumu Vaindlo salas rajonā Somu līcī.
It kā tas esot noticis pirmdien priekšpusdienā, Krievijas lidmašīnas Il-96 un Airbus A319 ar ieslēgtiem transponderiem atradušās Igaunijas gaisa telpā mazāk nekā minūti. Igaunijas Aizsardzības spēki apgalvo, ka 2018. gadā tamlīdzīgs incidents atgadījies jau sesto reizi (pierādījumi nav sniegti).
Piezīmēsim, ka gaisa kuģa Il-96 stūri uztic tikai labākajiem profesionāļu vidū, kuri uzņemti Speciālajā lidotāju vienībā "Rossija".
Tādi piloti nekad nenovirzās no kursa starptautiskajā gaisa telpā. Un, lai arī Krievijas prezidenta gaisa ofisam raksturīga civila āriene, tas tomēr ir "kontroles punkts" jebkuras intensitātes militārā konflikta apstākļos. Apriet kodollielvalsts bortu Nr.1 ir pilnīgs neprāts. Arī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs mēdz izturēties skarbi pret tiem, kuri lieki muti dzesē.
Ticamāka ir radara kļūme vai datu tīša sagrozīšana no Igaunijas puses. Tiesa, drīzumā Krievijai naidīgo Igaunijas Ģenerālštāba izlēcienu noliedza Civilā dispečeru dienesta pārstāvis Jullars Salumē: "Gaisa transporta līdzekļi, kuri apkalpoja Vladimira Putina vizīti Somijā, lidoja pa maršrutiem, kuri tieši ved no Krievijas Federācijas gaida telpas uz Somijas Republikas gaisa telpu."
Neveiksmju sala
Pavērosim sīkāk igauņu robežsargu leģentu — Vaindlo sala, 25 km attālumā no Igaunijas kontinentālās daļas un 50 km attālumā no Somijas piekrastes.
Vaindlo ir līdz 180 metrus plata un 780 metrus gara klints. Infrastruktūra un garnizons īsumā: divi igauņu robežsargi un viena 150 gadus veca bāka. Un tomēc Vaindlo ir Igaunijas teritoriālo ūdeņu atskaites punkts (saskaņā ar ANO Konvenciju — 12 jūdzes, jeb apmēram 22 kilometri), kas šaurajā līcī saskaras ar Somijas teritoriālajiem ūdeņiem.
Visi Tallinas apgalvojumi par draudiem un pārkāpumiem no Krievijas GKS un JKF puses ir politiskas spekulācijas ar mērķi gūt ekonomisku labumu no militārās sadarbības ar NATO (atsauksim atmiņā lielo aviobāzi Emari). Turklāt Ziemeļeiropā aug pretošanās Krievijas un Vācijas gāzesvada otrās līnijas būvei (uz šī rēķina arī var nopelnīt).
Iespējams, Tallina sapņo par stratēģisko kontroli pār Somu līci (tāpat kā Irāna kontrolē Ormuza šaurumu), par valūtas peļņu uz aviotranzīta rēķina (tas ir, par Krievijas atgriešanos laikos pirms Pētera I, kad tai nebija piekļuves Baltijas jūrai). Šim neticamajam projektam "koncesijas dalībniekiem" nepieciešama tikai Krievijas pārlieka reakcija (ar spēku) uz Igaunijas nožēlojamajām provokācijām un satriecoša NATO atbilde.
Taču vēsture rit uz priekš saskaņā ar objektīviem likumiem, nevis Vašingtonas un Briseles plāniem un norādījumiem.
Šis stāsts dod mācību: visos laikos ar Maskavu labākas ir izdevīgas kaimiņu attiecības un sadarbība.
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.
