RĪGA, 27. jūnijs — Sputnik. Itālijas jaunā valdība pieprasa no ES valstīm uzņemties daļu no Vidusjūras bēgļu skaita, taču Vācijas daļa jau ir neproporcionāli liela, raksta The Local.
Vairums ekspertu apgalvo, ka ES patvēruma piešķiršanas noteikumi ir netaisnīgi pret tādām valstīm kā Grieķija un Itālija. Tā saucamais Dublinas reglaments paredz, ka bēgļiem jāprasa patvērums tajā valstī, kurā tie ieradušies. Tam būtu jānozīmē, ka absolūtais bēgļu vairākums paliek Grieķijā un Itālijā, kur viņi nonāk pēc tam, kad šķērsojuši Vidusjūru.
Taču dati par to, kur migranti dzīvojuši pērnā gada beigās, liecina, ka neviena ES valsts nav uzņēmusi vairāk bēgļus, nekā Vācija, kurā 2017. gada beigās dzīvoja 1,41 miljoni bēgļu un migrantu. Otrajā vietā ir Francija, kurā patvērumu atraduši 402 tūkstoši bēgļu. Itālijā to bija 355 tūkstoši.
Tas nozīmē, ka Ziemeļreinas-Vestfālenes zeme vien, kur dzīvo 433 236 bēgļi, uzņēmusi vairāk patvēruma prasītāju, nekā jebkura cita ES valsts, tostarp, Itālija. Berlīnē šobrīd dzīvo 83 tūkstoši bēgļu, vairāk, nekā visā Grieķijā.
Šajā skaitā nav iekļauti tie, kam jau tika atteikts patvēruma piešķiršanā: 2016. gada beigās apmēram pusmiljons šādu bēgļu tomēr dzīvoja Vācijā.
Eirokomisijas publicētie dati apstiprina, ka Vācijā ir lielākā bēgļu plūsma. Kamēr Vācija pērn pieņēma 524 185 lēmumus par patvēruma piešķiršanu, Itālija tajā pašā laika posmā pieņēma 78 253, savukārt Grieķija 24 510 lēmumus. Tas viss norāda uz to, ka Vācija reti piemērojusi Dublinas reglamentu.
Tas nenozīmē, ka Itālijai un Grieķijai klājas viegli: abas valstis ir apgrūtinātas ar parādiem un nespēj tikt galā ar bēgļu plūsmu tā, kā to dara Vācija. Taču tas nozīmē, ka nevajag pārmest Vācijai to, ka viņa pametusi novārtā Vidusjūras valstis.
