RĪGA, 18. jūnijs — Sputnik. Valdības darba grupas eksperti nonākuši pie secinājuma, ka Latvijā nav iespējams atcelt obligātās elektroenerģijas iepirkuma sistēmu, raksta grani.lv.
Iepriekš valdošās koalīcijas partijas atbalstīja darba grupas izveidošanu, kurai tika uzticēts līdz 2018. gada 1. augustam sagatavot OIK un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmes vērtējumu tautsaimniecībā un piedāvājumus obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai.
Sistēmas analīzes rezultātā grupas eksperti nonāca pie secinājuma: OIK likvidācija novestu pie tiesas prāvām un vairāku miljonu zaudējumiem, kuras valstij nāktos kompensēt elektrības ražotājiem.
Jautājumu varētu atrisināt Satversmes tiesa
Iepriekš Latvijas Satversmes elektroenerģijas tirgus likuma normu atbilstību analizēja prokuratūra, un izvērtēšanas rezultātā ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iesniedza Satversmes tiesā prasību. Kalnmeiers pieprasīja atzīt par valsts pamatlikumam neatbilstošu normu, kura liek visiem elektroenerģijas gala patērētājiem Latvijā segt publiskā tirgotāja izdevumus. Taču Satversmes tiesa atteicās uzsākt lietu par OIK sistēmas nelikumīgumu. Tiesā nolēma, ka prasībai ir nepietiekams juridisks pamatojums par to, ka OIK regulējums pārkāpj Satversmi.
Kalnmeiers grasās atkārtoti vērsties Satversmes tiesā, šobrīd prokuratūra analizē, kādus papildinājumus jāiesniedz prasībā. Pēc ģenerālprokurora sacītā, iespējams, šī jautājumu atrisināšanā tiks iesaistīti enerģētikas nozares speciālisti.
OIK ir tā elektrības vērtības daļa, maksu par kuru valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam, dotējot mazās HES, vējdzirnavu parkus, biomasas pārstrādi, biogāzes stacijas un citus elektroenerģijas ražotājus no atjaunojamiem resursiem. OIK atbalsta mehānisms sāka darboties Latvijā kopš 2008. gada.
Pērnā gada beigās izraisījās skandāls ar atļauju izsniegšanu "zaļās" enerģijas ražošanai. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram pēdējiem uzņēmumiem, kuri paspēja iesniegt pieteikumus, bija jāpabeidz tā saucamo zaļo elektrostaciju celtniecība. Taču noskaidrojies, ka daudzi uzņēmumi nav pabeiguši projektus, taču licences saglabāja un pārdeva patērētājiem nebūt ne "zaļas" izcelsmes elektroenerģiju par daudzkārt lielāku cenu.
Vēl lielāko troksni par OIK izraisīja 2018. gada iestāšanās, kad izmainījās OIK finansēšanas modelis. Līdz 2018. gadam Latvijas iedzīvotāji maksāja par OIK 2,679 eiro par kilovatstundu, taču no 2018. gada 1. janvāra OIK vairs neveido vienādu lielumu visiem patērētājiem, tās apmērs tika likts kopā no pastāvīgās un mainīgās daļas. Pastāvīgo daļu nosaka atkarībā no pieslēguma veida: vienas fāzes vai trīs fāžu pieslēgums ar dažādu strāvu. Mainīgā daļa proporcionāli ir atkarīga no elektroenerģijas patēriņa.
Līdz ar jaunās aprēķināšanas sistēmas ieviešanu, atsevišķos gadījumos patērētāju rēķini palielinājās par 60%.
Par to, ka jaunās cenas izrādījušās vienkārši zaglīgas, ziņoja gan lauksaimnieki, gan ceļu būves uzņēmumi, gan vienkārši pilsētnieki, gan luterāņu baznīca.
Beigās Latvijas valdība pieņēma lēmumu no 1. jūlija samazināt kopējās OIK un elektroenerģijas jaudas vērtību no 25,79 eiro līdz 22,68 eiro par megavatstundu. Lai varētu samazināt vidējo OIK vērtību, valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas piedāvājumu ieskaitīt dividendes no Latvenergo virspeļņas par 2017. gadu 62,2 miljonu eiro apmērā 2018. gada valsts budžetā.
