Viedoklis

Sakauto atriebība: kā Rietumi skatās uz Putina jauno pilnvaru termiņu

© Sputnik / Евгений Биятов / Pāriet pie mediju bankasИзбранный президент РФ Владимир Путин во время церемонии инаугурации в Кремле, 7 мая 2018
Избранный президент РФ Владимир Путин во время церемонии инаугурации в Кремле, 7 мая 2018 - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Rietumu mediju reakciju uz Vladimira Putina inaugurācijas ceremoniju varētu raksturot ar vienu senu "šumeru" sakāmvārdu: "Ko neapēdīšu, to aizkodīšu."

Eiropas un ASV avīzes, žurnāli un telekanāli pieķērās katram sīkumam, lai padarītu niecīgāku notikuma nozīmi. Viņiem izdevās piekasīties pat Krievijas prezidenta jaunajam automobilim.

"Putins nebūs jaunākā automobiļa īpašnieks starp citiem līderiem. ASV Slepenais dienests jau strādā pie pēdējām niansēm jaunajos… limuzīnos, kas nomainīs pašreizējās Trampa un citu varas pārstāvju automašīnas," – raksta Fox News.

© Sputnik / Сергей Гунеев / Pāriet pie mediju bankasKF prezidenta limuzīns Aurus 2018. gada 7. maijā
Автомобиль Aurus кортежа президента РФ, 7 мая 2018 - Sputnik Latvija
KF prezidenta limuzīns Aurus 2018. gada 7. maijā

Puišus no Fox var saprast – Tramps kanālu skatās regulāri, par pieņēma sava nacionālā padomnieka postenī viņu komentētāju Džonu Boltonu. Tāpēc prezidentam jāpastāsta, ka arī šajā ziņā viņš ir "spicāks".

Citu mediju piekasīšanās Vladimira Putina pilnvaru jaunajam termiņam iemesli ir citādi – banāla sakauto atriebība. Kas tad cits viņiem atliek pēc izgāšanās cīņā ar Kremli par vēlēšanām?

Protams, nevienam pie pilna prāta esošam ne prātā nevarēja ienākt Vladimira Putina sakāve. Ar tādu reitingu cīņas nezaudē. Rietumu elites rusofobo aprindu uzdevums bija vēlēšanu diskreditācija un deleģitimācija, lai parādītu, ka Krievijā nevis ievēlējuši prezidentu, bet gan bijuši spiesti samierināties ar diktatora nākšanu pie varas.

Par "kronēšanu, nevis inaugurāciju" ceremoniju nosauca avīze The New York Times. Vajadzēja vismaz kaut kā parādīt, ka "patiesībā" iedzīvotāji ir noguruši no pašreizējā prezidenta, viņa politikas, jo Putins, kā visai tēlaini izteicās The Guardian, "valsti pārvalda ilgāk nekā jebkurš cits, izņemot Josifu Staļinu" (acīmredzot, viņi tomēr runā tikai par XX gadsimtu).

© Sputnik / Евгений Биятов / Pāriet pie mediju bankasKrievijas ievēlētais prezidents Vladimirs Putins inaugurācijas ceremonijas laikā Kremlī 2018. gada 7. maijā
Избранный президент РФ Владимир Путин во время церемонии инаугурации в Кремле, 7 мая 2018 - Sputnik Latvija
Krievijas ievēlētais prezidents Vladimirs Putins inaugurācijas ceremonijas laikā Kremlī 2018. gada 7. maijā

Tādi salīdzinājumi tiek izmantoti ne tāpēc, ka pieklājīgi cilvēki nevēlas runāt par attiecību atjaunošanu ar diktatoru. Iemesls ir citāds: ja rietumu elitei iedvest domu par plaisu starp iedzīvotājiem un Putinu, par it kā zemo Krievijas prezidenta atbalsta līmeni, tad jau var arī turpmāk viņus pārliecināt par nepieciešamību turpināt sankciju karu pret Maskavu. Karu, kas notiek, lai Krievijas tauta beidzot "nebītos" uzstāties pret varu ar visām šai varai no tā izrietošajām sekām.

Tāpēc rietumu mediji visiem spēkiem pūlas virzīt jebkuru sabiedrisku protestu Krievijā un pozicionēt to kā Putina atbalsta zemā reitinga "pierādījumu". Piemēram, gandrīz visu inaugurācijai veltīto rakstu ievadā ir nodaļa par to, kā pirms šī svinīgā notikuma Krievijas policija kopā ar kazakiem esot piekāvusi un arestējusi lielu skaitu protestu dalībnieku.

Tagad Krievijas vadības rīcībā ir seši gadi, lai pierādītu, ka Kremlis ne tikai vēlas modernizēt Krieviju, bet arī modernizē to. Tas ir, izpildīs Vladimira Putina priekšvēlēšanu solījumus celt dzīves līmeni un ieviest valstī jaunu tehnoloģisko kārtību.

Президент РФ Владимир Путин и канцлер Германии Ангела Меркель - Sputnik Latvija
Četri sankciju gadi vējā: Merkele apmeklēs Putinu

Protams, Rietumu žurnālisti to vērtē skeptiski. Pirmkārt, viņi raksta, Maskava to nemaz nevēlas.

"Neskatoties uz Putina vārdiem, Kremlis ne īpaši alkst pēc īstām pārmaiņām… Augošā spriedze attiecībās ar ASV un Eiropas Savienību nostiprinājusi tos, kuri atbalsta paļaušanos uz saviem spēkiem un lielāku valsts sektora lomu ekonomikā un finansēs," – raksta The Bloomberg. Otrkārt, viņi, protams, raksta, ka Maskava to nespēs paveikt.

Jā, "naftas cena ir augstākā kopš 201o4. gada, kas ļauj piepildīt Krievijas kasi un dāvā Putinam manevra brīvību, pat konflikta apstākļos ar Rietumiem un protestu apstākļos Krievijā," – saka The Wall Street Journal.

Taču, rietumu žurnālisti apgalvo, tas nav uz ilgu laiku. Drīz jo drīz atkal kritīs naftas cena, ieviesīs jaunas sankcijas, Krievija apēdīs visas zelta un valūtu rezerves (katrs izdevums izmanto pats savas mantras), un Krievijas iedzīvotāji ne tikai nesagaidīs reformas, bet arī apēdīs pēdējos kaujas lāčus.

Taču diemžēl patiesībā Putins vēlēsies un spēs. Pēc būtības, prezidentam nav citas izejas – Vadimirs Putins ļoti labi saprot, ka stabilitātes pieprasījums Krievijā jau ir beidzies un parādījies dzīves līmeņa celšanas pieprasījums. Vēl vairāk, prezidents apzinās, ka viņa spēcīgais ģeopolitiskais projekts "Putina Krievija", ar kuru viņš neapšaubāmi ieies vēsturē, nav iespējams bez ekonomiskās un tehnoloģiskās apgādes. Tāpēc visās savās nesenajās uzrunās vecais-jaunais Krievijas prezidents pievēršas ekonomikai.

Rietumus tas pat pārsteidz. Piemēram, New York Times grimst pārdomās, kāpēc Putins savā runā neko nav teicis "par samierināšanos sarežģītajās attiecībās ar Rietumiem". Neteica tāpēc, ka viss jau ir pateikts. Maskava ir norādījusi, ka ir gatava normalizēt attiecības ar Rietumu uz savstarpējas cieņas pamatiem, un gaida, kad rietumu partneri būs pietiekami pieauguši, lai šo piedāvājumu pieņemtu. Spriežot pēc rietumu medijiem, tie pamazām pieaug, taču lēnām un ļoti sāpīgi.

Ziņu lente
0