Igaunijā un Latvijā sākušās vērienīgas starptautiskās NATO mācības Sill ("Ezis"), kurās piedalās divi desmiti valstu.
Ziemeļatlantijas mācības Baltijā aizvien vairāk atgādina vācu fašistisko spēku taktiku: 1941. gada 22. jūnijā, uzbrukumā Brestas cietoksnim vācu kareivji dzina pa priekšu baltkrievu sievietes un bērnus, lai sarkanarmieši nešautu.
Mūsdienu apstākļos civilos iedzīvotājus "dzen pret ložmetējiem" izsmalcinātāk, un ķīlnieki soļo brīvprātīgi, uzskatot sevi par "Rietumu demokrātijas aizstāvjiem". Tomēr Krievija nedomā atkārtot Brestas cietokšņa likteni un vērīgi analizē NATO daudznacionālo spēku koncentrāciju pie savām robežām Baltijas reģionā.
Starp citu, militārais konflikts var sākties ļoti vienkārši un ātri. Piemēram, kāds izsmidzinās "Novičok" (vai hloru) Emari aviobāzē Igaunijā (vai kādā bārā Tallinā). Tas būs inscenējums, tāpat kā ķīmiskais uzbrukums Solsberijā vai Austrumgutā. Protams, cietīs Lielbritānijas pilsoņi, jo viņi veido NATO bataljona pamatu Igaunijā (un ar viņiem vienkāršāk vienoties par lomām izrādē). Kā jau parasti, izmeklēšana nekavējoties saskatīs Krievijas diversantu grupas pēdas, Brisele un Vašingtona noteiks konkrētus mērķus. Te nu iespējami varianti — Pleskavas desantnieki, flotes speciālo uzdevumu vienība no Baltijskas vai vēl kāds, pret ko būtu ērti izdarīt raķešu "atriebības uzbrukumu" (Krievijai) profilaksei. Šķiet, ar to Baltijas valstu vēsture varētu beigties (lācis drīzāk nositīs lapseni, nevis meklēs tās dzeloni).
Šajā apokaliptiskajā fonā no neizbēgamā atbildes trieciena Lietuva plāno aizsargāties ar ASV zenītraķešu kompleksiem Patriot, Latvija lolo ilūzijas par Izraēlas kompleksu Spike visvarenību, Igaunija cer uz prettanku Javelin. Visas trīs valstis ik gadus palielina ārvalstu spēku kontingentus un daudznacionālo militāro manevru mērogu savā teritorijā. Tikai Latvijā vien maijā un jūnijā notiks piecas NATO mācības.
Ienaidnieka loma piešķirta Krievijai
Lielākās militārās mācības Igaunijas vēsturē — Sill norisinās no 2. līdz 12. maijam. Tajās piedalās vairāk nekā 15 tūkstoši vietējo karavīru, rezervisti (tostarp arī sievietes no zemessardzes), sabiedrotie no 19 valstīm, štābs un NATO vadošās struktūras. Iepriekš Vācijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka manevros ar mērķi savaldīt Krieviju piedalīsies 12 tūkstoši vācu kareivju, tātad atmiņas par notikumiem pie Brestas 1941. gadā nav nejaušas. Vācu izdevums Die Welt raksta: "Stingrība vai dialogs — kā Eiropai reaģēt uz Krievijas darbībām? Baltijā atbilde ir skaidra: Krievija ir tuvu, un tā tiek uzskatīta par ienaidnieku."
Saskaņā ar mācību Sill leģendu, pretinieks ir izdomāta naidīga valsts Murinius, un mācību kartē tā atrodas Krievijas vietā. Tā cenšas destabilizēt situāciju Krievijā, sašķelt NATO locekļus. Situācija ir grūta.
Murinius cietsirdīgais režīms ir neapmierināts ar NATO spēku klātbūtni Igaunijas teritorijā, apsūdz Baltijas valstis par iejaukšanos savās iekšējās lietās, agresijai piesaista vasaļus — Plumbeus, Griseus un Cinereus. Visi šie elles izdzimteņi ne acu galā neieredz rietumu kultūru un demokrātijas vērtības.
Protams, Baltijas ienaidniekiem ir kopēji mērķi: iekarot teritoriju, paverdzināt vai iznīcināt vietējos iedzīvotājus un, iespējams, sadedzināt Bībeli.
Mācību scenāriju sagatavojis NATO kopīgo militāro operāciju organizācijas centrs Norvēģijā. Īpaša uzmanība veltīta triju Baltijas valstu mijiedarbībai aizsardzības jomā. Tāpēc līdz ar manevriem Igaunijā Latvijas ziemeļu daļā notiek zemessardzes mācības. Vai NATO vīrišķīgie kareivji un Baltijas patriotiskās zemessardzes spēs aizsargāt rietumu vērtības? Pasaule sastingusi bažās un vēro "Eža" dramatisko norisi.
Katastrofas sistēmiskie priekšnoteikumi
Aprīļa beigās Igaunijas valdība apstiprināja valsts budžeta stratēģiju periodam no 2019. līdz 2022. gadam, kurā konkretizēti globālie mērķi, ieskaitot republikas drošību. Ieplānoto izdevumu apjoms pārsniedz 47 miljardus eiro. Ņemot vērā Igaunijas militārā budžeta straujo palielināšanos (2018. gadā — 418 milj. eiro), un četru gadu laikā republika varētu ieguldīt militarizācijā un cīņā ar izdomātiem draudiem aptuveni 2,5 miljardus eiro. Ar šo naudu būtu pietiekami daudzām sociālajām programmām, tomēr prioritāte ir jauniesaucamo skaita būtiska palielināšana (no 3200 līdz 4000 cilvēku).
Domāju, igauņu tautas (1,3 milj. cilvēku) pūles aizsargāties tiks godam novērtētas Briselē un Vašingtonā. Militārā spēka reitingā Global Firepower Igaunija gada laikā "uzlidojusi" no 110. līdz 108. vietai, apsteidzot Nigēriju (tās iedzīvotāju skaits pārsniedz 20 milj. cilvēku), Kamerūnu (23 milj. cilvēku) un Mozambiku (28 milj. cilvēku). Igauņiem ir iespējas 2019. gadā pacelties vēl augstāk un apsteigt Ganu (vairāk nekā 27 milj. cilvēku).
Republika strauji pārvēršas par milzīgu armijas bāzi. Igaunijā darbojas lielākā NATO aviobāze Baltijas reģionā. Šeit dislocēta alianses "gaisa policija", dažādu valstu kara lidmašīnas, ieskaitot ASV GKS F-15 Eagle un jaunākie daudzfunkcionālie F-35 Lightning II. Gāju putni it kā kontrolē Baltijas valstu gaisa telpu, taču šim reģionam nekas nedraud (līdz brīdim, kad draudus kaimiņiem radīs F-15 и F-35).
Aviobāzes Emari attīstība turpinās, un kopumā Baltijas aviobāzes tiks integrētas amerikāņu brīdinājuma uzbrukuma sistēmā. NATO starptautisko mācību gaitā desmitiem kara lidmašīnu ierodas Baltijas valstīs un apgūs taktiskos paņēmienus un agresīvus scenārijus.
Paplašinās arī igauņu kara bāze Tapā ar amerikāņu tankiem Abrams M1A2 un britu Challenger 2. Tamlīdzīgas darbības rada sistēmiskus militāra koflikta priekšnoteikumus, un tā būs nelabojama katastrofa visam Baltijas reģionam.
