RĪGA, 29. marts — Sputnik. Citu ES valstu pēdās Krievijas diplomātus izsūta arī Beļģija un Īrija, "solidarizējoties" ar Londonu, kas apsūdzējusi Maskavu par ķīmisko ieroču pielietošanu karalistes teritorijā, vēsta Aleksejs Toms portālā Sputnik Igaunija.
Taču daļa savienības valstu neplāno bojāt attiecības ar Krieviju uz apšaubāmu apsūdzību pamata, bet visa ES kopumā neplāno ieviest ekonomiskās sankcijas pret Maskavu.
Pēc ilgstošām šaubām un pārdomām beļģi palūdza pamest valsti vienu Krievijas pilsoni no gandrīz pusotra simta diplomātu, kuri pārstāv Krievijas intereses vairākās misijās Beļģijas galvaspilsētā. Arī Īrija nolēmusi izraidīt vienu Krievijas diplomātu.
Eiropas izdevumi ar augstāko rusofobijas pakāpi asi kritizē valstis, kas atteikušās sekot Londonai, kura joprojām nav iesniegusi būtiskus pierādījumus, lai apliecinātu Maskavas saikni ar noziedzīgo uzbrukumu Skripaļiem Solsberijas pilsētā.
Austrija, Bulgārija, Kipra, Grieķija, Luksemburga, Malta, Portugāle, Slovākija un Slovēnija pagaidām neizpauž "solidaritāti" Lielbritānijai tik dīvainā un neredzētā veidā. Vīne paziņoja, ka uzskata sevi par "tiltu" starp Eiropas Austrumiem un Rietumiem un vēlas demonstrēt savaldību. Lisabona uzskata par liekiem jebkādus diplomātiskos pasākumus pret Krieviju nacionālajā līmenī un ierosināja ierobežoties ar Eiropas kopējiem pasākumiem. Malta un Luksemburga, kā ziņo portāls EUobserver, atteikumu "sodīt" Krieviju pamato ar to, ka tām Maskavā ir tikai pāris diplomāti, tāpēc tās zaudēs pārstāvniecību Krievijā, ja šie cilvēki tiks izraidīti, Maskavai sperot atbildes soļus.
Iepriekš Krievijas vadība informēja, ka izraidīs atbilstošu skaitu diplomātu no to valstu pārstāvniecībām, kuras pieņems tamlīdzīgus lēmumus pret tās diplomātiem.
Tikai retais tic ekonomiskām sankcijām
Slovākijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka valsts iespējamās darbības būs saistītas ar Krievijas atbildi uz Londonas apsūdzībām un tālākās situācijas attīstību. Bulgārija – pašreizējā ES prezidente – uzskata, ka pierādījumi, kuri apliecinātu Krievijas saikni ar ķīmisko uzbrukumu Solsberijā, ir nepietiekami, Sofija gaidīs pārliecinošākus argumentus. Turklāt tā vēlas šajā situācijā saglabāt neitralitāti.
Grieķija atgādināja, ka nekad nav noteikusi sankcijas pret ANO Drošības padomes valstīm un nedarīs to arī turpmāk, ja nesaņems pārliecinošus pierādījumus par Krievijas vainu no neatkarīgu ekspertu rokām. Kipra sekoja Grieķijas piemēram, bet Slovēnija, arī atsaucoties uz pierādījumu trūkumu, paziņoja, ka atturēsies no "solidaritātes" ar Lielbritāniju.
Rusofobais izdevums EUobserver pārmet "oportūnistiem" un apsūdz par savtību un draudzīgām attiecībām ar Maskavu, taču pat šis izdevums atzina, ka Eiropa diezin vai noteiks jebkādu sodu Krievijai vai pielietos ekonomiskās sankcijas.
Analītiķi atzīst, ka tamlīdzīgas sankcijas ES izmaksā dārgi un nedod nekādu īpašu rezultātu no Krievijas "pāraudzināšanas" viedokļa, kura atradusi iespējas pārvarēt sankciju radītās problēmas un patlaban demonstrē vērā ņemamu ekonomisko izaugsmi.
"Koordinētās sankcijas (diplomātiskās sankcijas pret Krieviju sakarā ar ķīmisko uzbrukumu Solsberijā – red.) joprojām ir simboliskas, tie, kuri aizstāv stingrāku rīcību pret Krieviju, aicina ieviest jaunas ekonomiskās sankcijas, — raksta izdevums Euractiv. — Taču jau esošo sankciju efektivitātes vērtējums liecina par ļaunu, nevis par labu tādam solim."
