RĪGA, 13. februāris — Sputnik. Daudzi Eiropā un pasaulē neatšķir Baltijas valstis, izskatot tās kā vienu veselu. Latvijas, Lietuva un Igaunijas simtgadei par godu Latvijas Avīze nolēma sīkāk izskatīt "trīs māsu" attiecības.
Gulbis, vēzis un līdaka
Krievijas un Vācijas impērijas sabrukums 1918. gadā atklāja ceļu pie neatkarības Latvijai, Lietuvai un Igaunijai, taču Baltijas valstu sadarbība pagājušā gadsimta 20.-30. gados neveidojās vienlīdzīgi. Piemēram, aizsardzības jautājumos Lietuva par savu bīstamāko ienaidnieku uzskatīja Poliju, igauņi baidījās no PSRS, savukārt latvieši uztraucās gan no padomju, gan no ģermāņu draudiem. 1934. gadā parakstītā vienošanās par Baltijas Antanti (sadarbības, piekrišanas un savstarpējas palīdzības pakts — red.) nenoveda pie reālas militāras sadarbības.
Līdz ar PSRS sabrukumu Baltijā uz neilgu laiku izveidojās eiforija sakarā ar Baltijas tautu draudzību, taču tā nebija ilga, teikts rakstā. Noskaidrojās, ka katrai no trim valstīm ir dažādas intereses un uzskati par turpmākās attīstības virzienu. Sadarbība starp tām dažkārt atgādina Krilova fabulu par gulbi, vēzi un līdaku, kad katrs cenšas pārvilkt pajūgu uz savu pusi, raksta avīze.
Attiecības sarežģīja dažāda veida domstarpības, "reņģu" un "naftas" kari. Turklāt katra no Baltijas valstīm centās prezentēt sevi kā pievilcīgu vietu rietumu investīcijām.
Ko apskauž latvieši
Latvija ģeogrāfiski atrodas Baltijas centrā un lepojas ar Rīgu kā ar lielāko reģiona metropoli. Lietuvai ir vislielākā teritorija un iedzīvotāju skaits. Igaunija ir ekonomiski un tehnoloģiski attīstītākā Baltijas valsts.
Latvieši apskauž lietuviešus un igauņus, jo viņiem ir labāks autoceļu stāvoklis, efektīvāka valsts pārvalde un veiksmīgāk tiek atrisināti etniskie konflikti. Tāpat Latvijā var dzirdēt neapmierinātību par Lietuvas biznesa ekspansiju kaimiņu tirgū, tostarp, runa ir par Lietuvas supermārketu tīklu Maxima, kura izcīnījusi vietu gandrīz visās Latvijas mazpilsētās.
Pēc Latvijas Saeimas deputāta Romualda Ražuka domām, lietuviešu panākumus biznesā veicina no slāviem mantotas tirdzniecības iemaņas un spoži izteikts cīnītāju gars.
"Nedrīkst aizmirst, ka lietuvieši divus gadsimtus karoja ar krustnešiem, tādēļ ieguva labu rūdījumu," atzīmēja deputāts (lietuvietis pēc izcelsmes).
Taču, pēc viņa domām, Latvijā cilvēkiem ir plašākas iespējas pašizpausmei, jo tur nav nekādu stingru rāmju, kurus nosaka Lietuvas sabiedrība.
"Lietuvā visa kultūra ir veidojusies stingrā katoļu baznīcas ietekmē, savukārt Latvijā to ietekmējušas vairākas konfesijas un brīvdomība pie mums ir daudz lielāka," atzīmēja deputāts.
Latvija — starpnieks starp Igauniju un Lietuvu
Katrai tautai raksturīgās īpašības atspoguļojas arī Baltijas asamblejas darbā (sadarbības organizācija, kurā ietilpst Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentu deputāti). Igauņi bieži uzstājas ar masveida reformu plāniem, lietuvieši par kaut ko rūpējas, savukārt latvieši cenšas spēlēt starpnieka lomu, atzīmēja Romualds Ražuks.
Igauņi uzskata, ka viņi ir daudz tuvāki somiem, nekā latviešiem, savukārt lietuviešiem daudzās nozarēs ir ciešāka sadarbība ar Poliju.
"Atklāti sakot, Baltijas vienotība visvairāk ir nepieciešama tieši mums, jo gan Igaunijai, gan Lietuvai ir citi kaimiņi, ar ko veidot ciešu sadarbību, bet Latvijai nav īpašas izvēles," konstatēja deputāts.
Kopīgas bailes no Krievijas
Šobrīd apvienojošais faktors, kurš liek Latvijai, Lietuvai un Igaunijai turēties kopā, — tās ir bailes no Krievijas, raksta avīze.
"Mikrolīmenī mēs esam konkurenti, bet patiesi svarīgos jautājumos Baltijas valstis ir vienā laivā, jo tām ir kopīgas intereses. Ļoti daudzos jautājumos esam gājuši viens otram palīgā, piemēram, kad kopā cīnījāmies par uzņemšanu Eiropas Savienībā un NATO," uzsvēra Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.
Par vērtīgu ieguldījumu Baltijas vienotības stiprināšanā Austrumeiropas politikas pētījumu centra vadītājs Andis Kudors uzskata savstarpējus projektus, piemēram, dzelzceļa līnijas Rail Baltica celtniecību.
"Šis projekts nostiprinās arī Rīgas kā Baltijas centrālās metropoles lomu, jo Rail Baltica savienojums ar Rīgas lidostu noteikti veicinās lietuviešu un igauņu ceļotāju pieplūdumu," paskaidroja Kudors.
Pēc Eiropas parlamenta deputāta Arta Pabrika domām, starpvalstu sadarbības veidošanā un savstarpēju projektu īstenošanā Baltija varētu daudz iemācīties no ziemeļu valstīm.
"Baltijas valstu spēja sadarboties noteiks to, cik sekmīgi mēs varēsim ietekmēt Eiropas un pasaules politiku. Jo ciešāka būs mūsu sadarbība, jo vairāk mūsu viedoklis tiks uzklausīts Eiropas un pasaules mērogā," secina Pabriks.
