RĪGA, 13. februāris — Sputnik. Latvijas Satiksmes ministrija gājusi pretī tranzīta sektora pārstāvjiem un dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānā no 2018.-2022. gadam piedāvā iesaldēt infrastruktūras lietošanas tarifu uz pieciem gadiem, pat ja kravu pārvadājumu apjomi mainīsies, raksta avīze Dienas Bizness.
Saskaņā ar izdevuma datiem, dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāna projekts jau ir izskatīts Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas locekļu sanāksmē, un tagad to paredzēts izskatīt valdībai.
"Apstiprinot plānu, Ministru Kabinets varētu nevis vārdiski, bet praktiski skaidri nodemonstrēt, ka transports un loģistika patiešām ir svarīgi ekonomikas sektori, kuru stabilitāte un prognozējamība ļauj funkcionēt un pelnīt visai Latvijas tautsaimniecībai," teikts rakstā.
LDz meitas uzņēmums LatRailNet nolēma, sākot ar 2018. gadu, palielināt maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, tostarp, par kravu pārvadājumiem, par 7%. maksa par 1 kilometru bez PVN kravu vilcieniem sastādīs 11,08 eiro, pasažieru elektrovilcieniem — 7,27 eiro, pasažieru dīzeļvilcieniem — 6,1 eiro, pasažieru vilcieniem ar lokomotīvi — 6,94 eiro, šaursliežu vilcieniem — 2,52 eiro.
Kompānijā LatRailNet, kura nodarbojas ar Latvijas dzelzceļa tarifu aprēķināšanu, paziņoja, ka tarifu celšanu 2018. gadā noteica inflācija.
Savukārt ar LDz pakalpojumu cenu veidošanās jautājumu Valsts dzelzceļa administrācija, kontrolējošā iestāde, pieprasīja sniegt informāciju par izdevumiem, kuri iekļauti infrastruktūras maksas aprēķināšanā. Kā skaidro administrācija, šie dati ir nepieciešami, lai pārbaudītu infrastruktūras maksas palielināšanas pamatotību. Administrācija šajā lietā saskata iespējamu pārvadātāju diskrimināciju mākslīga tranzīta koridora sadārdzināšanās rezultātā. Latvijas dzelzceļš atteicās sniegt informāciju, kā rezultātā Valsts dzelzceļu administrācija pirmo reizi dzelzceļa nozares vēsturē uzsāka administratīvā pārkāpuma procedūru attiecībā uz Latvijas dzelzceļu par informācijas slēpšanu.
Latvija domā par tarifiem, Lietuva paraksta līgumus
Iepriekš "Baltijas asociācija — transports un loģistika" (BATL) paziņoja, ka līdz ar Latvijas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas tarifa palielināšanos valsts izies pirmajā vietā ES pēc šī tarifa lieluma. Pēc asociācijas vadītāja Ingas Antānes sacītā, tas padara Latviju absolūti nekonkurētspējīgu cīņā par tranzīta kravām — kaut no Krievijas, kaut no Ķīnas un Baltkrievijas.
Turklāt infrastruktūras maksa kaimiņu Lietuvā ir divreiz zemāka, nekā Latvijā, kas ļauj Klaipēdas ostai ne vien saglabāt iepriekšējo klientu bāzi, bet piesaistīt arī jaunas kravas. Tā, 12. februārī Lietuvos geležinkeliai (Lietuvas dzelzceļi) paziņoja par trīs gadu sadarbības līguma parakstīšanu ar baltkrievu minerālvielu ražotāju "Grodno Azot". Lietuvos geležinkeliai garantēja uzņēmumam fiksētus nosacījumus, tādēļ "Grodno Azot" grasās ik gadu palielināt eksportu caur Klaipēdas ostu par 15-20%.
Janvāra beigās minerālvielu un graudu tirdzniecības grupa Imlitex Holdings paziņoja par ilgtermiņa līguma parakstīšanu ar vienu no lielākajām iekraušanas kompānijām Klaipēdas ostā Bega. Iepriekš Imlitex Holdings eksportēja graudus lielākotes caur Rīgas ostu, tagad daļa no šīm kravām ies caur Klaipēdu.
2017. gada decembra beigās Lietuvas dzelzzceļi noslēdza trīs gadu līgumu ar vienu no lielākajiem minerālvielu eksportētājiem Eiropā — Lietuvas kompāniju Lifosa, kura atrodas Krievijas kompānijas "Evrohim" pārvaldē. Ik gadu Lietuvos geležinkeliai pārvadā vairāk nekā 2,5 miljonus tonnu Lifosa produkcijas.
Lietuva nebaidās arī no baltkrievu kravu zaudēšanas. Novembra beigās kompānija Lietuvos geležinkeliai parakstīja ilgtermiņa līgumu ar Baltkrievijas naftas kompāniju ar obligātiem naftas produktu pārvadājumu apjomiem. Novembra pārrunās puses vienojušās, ka iekraušanas apjomi Klaipēdā 2018. gadā nebūs mazāki, nekā 2017. gadā.
