RĪGA, 26. janvāris — Sputnik. Ierēdņi masveida pamet valsts pārvaldi, gandrīz neviens netika atlaists reformas ietvaros, norāda Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis telekanāla LNT raidījuma "900 sekundes" ēterā.
Savu vārdu apstiprināšanai Citskovskis minēja statistikas datus: piemēram, pērnā gada 11 mēnešos Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centru pametuši 27% darbinieku, Iepirkumu uzraudzības biroju — 35% darbinieku.
Par kadru aizplūšanas galveno iemeslu Citskovskis nosaucis zemās algas, jo "valsts pārvaldē speciālistu līmenī kopš 2010. gada algas nav mainījušās".
Neskatoties uz ministriju iebildumiem, 15. novembrī valdība apstiprināja valsts aparāta reformu. Viens no reformas mērķiem — sasniegt vidējo ES rādītāju valsts iestāžu darbinieku skaitā. Pašlaik pēc šā rādītāja Latvija ieņem otro vietu Eiropā: valsts aparātā nodarbināti 6,96 % no kopējā valstī strādājošo skaita. Procentuālā attiecībā vairāk ierēdņu ir tikai Vācijā — vairāk nekā 7%. Igaunijā un Lietuvā — mazliet vairāk par 6%.
Kā jau raksīja Sputnik Latvija, jaunā valsts pārvaldes reforma paredz budžeta iestāžu darbinieku skaita samazināšanu trīs gadu laikā no esošajiem 58 tūkstošiem līdz 54,5 tūkstošiem. Tas ļaus iestādēm ietaupīt līdzekļus algu palielināšanai atlikušajiem darbiniekiem.
Šobrīd vadošo darbinieku vidējā mēneša alga privātajā sektorā pārsniedz 6 500 eiro, kamēr tādas pašas kvalifikācijas darbinieks budžeta iestādē saņem mazāk par 2,5 tūkstošiem eiro. Citskovskis uzskata par nepieciešamu palielināt valsts ierēdņu algu vismaz līdz 5 300 eiro, lai panāktu reformas mērķi, un pielīdzinātu viņu darba algu vismaz līdz 80% no vidējās privātajā sektorā.
Taču, pēc Citskovska viedokļa, plānotā budžeta iestāžu štata samazināšana ir nepietiekama, lai nodrošinātu plānoto pilsoņu dienesta darbinieku algu paaugstināšanu.
