Politika

Krievijas Valsts dome – Kijevai: ja jau okupācija, tad atdodiet pusi Ukrainas

© Sputnik / Наталья Селиверстова / Pāriet pie mediju bankasГосударственная Дума РФ
Государственная Дума РФ - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Diskusija par to, vai "padomju okupācija" ir bijusi, vai ne, pakāpusies augstā politiskā līmenī.

RĪGA, 8. janvāris — Sputnik. Ja PSRS vēsturisko periodu Ukraina atzīs par "okupāciju", tai jāatsakās no padomju laikā tai pievienotajām teritorijām, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz Krievijas Valsts Domes NVS jautājumu, Eirāzijas integrācijas un sakaru ar tautiešiem komitejas vadītāja Leonīda Kalašņikova vārdiem. Savu viedokli politiķis izteica, komentējot Ukrainas Nacionālās atmiņas institūta direktora Vladimira Vjatroviča teikto par to, ka Kijevai jāuzsāk darbs ar mērķi atzīt padomju periodu par "okupāciju". Telekanāla "5 kanal" ēterā Vjatrovičs pavēstīja, ka jautājums jāiesniedz izskatīšanai parlamentā.

Флаг Украины на здании Верховной рады в Киеве - Sputnik Latvija
Ukrainā ierosināts padomju periodu uzskatīt par "okupāciju"

"Acīmredzot nepieciešamas likumdošanas iniciatīvas, kas nepārprotami fiksētu Ukrainas Tautas Republikas tiesību pēctecību mūsdienu Ukrainā," – viņš klāstīja un piebilda, ka nevajagot pārskatīt 1991. gada Ukrainas Neatkarības deklarācijas aktu (kas fiksē valsts pašreizējās robežas – red.).

Komentējot Vjatroviča viedokli, vēsturnieki jau pievērsuši uzmanību tam, ka mūsdienu Ukraina varētu "pārmantot" tikai nelielu daļu teritorijas no tā saucamās Ukrainas Tautas Republikas – lielāko daļu teritorijas valsts saņēmusi, būdama PSRS sastāvā.

UTR parādījās 1917. gada revolūcijas laikā. Tas bija neliels valstiskais veidojums. Pēc Ukrainas PSR izveidošanās ar galvaspilsētu Harkovā tai tika nodotas teritorijas, kas Krievijas impērijas periodā piederēja Donbasam un Novorossijai – Doņecka, Luganska, Hersona, Nikolajeva, Odesa, Dņepropetrovska, Kirovograda. 40. gadu sākumā republikas sastāvā iekļāvās Austrumu Galicija, Ziemeļbukovina, kā arī Dienvidu Besarābija. 1945. gadā republikai pievienojās Aizkarpati, 1954. gadā – Krima.

Vjatroviča paziņojuma pamatā ir rusofobija

Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
Viedoklis
Rusofobijas briesmas

Vjatroviča paziņojums izteikts ar mērķi veidot valsts iedzīvotāju nepatiku pret visu ar Krieviju saistīto, uzskata Maskavas Valsts universitātes Ukrainistikas un baltkrievistikas centra direktora vietnieks Bogdans Bezpaļko. Eksperts uzsvēra, ka tamlīdzīgiem izteikumiem nav ne mazākā pamata no zinātniskā viedokļa.

"Protams, tas absolūti neatbilst patiesībai, jo okupācijas statuss paredz nacionālo bagātību, resursu, derīgo izrakteņu, cilvēku materiāla pilnīgu izsmelšanu, ekspluatāciju, augstākās izglītības trūkumu, jebkādas zinātniskās, intelektuālās, kultūras attīstības trūkumu," – atgādināja Bezpaļko.

Viņš atgādināja, ka PSRS laikā Ukraina "attīstījās septiņjūdžu soļiem" un ieguva milzīgu rūpniecisko potenciālu.

Ekspertu pārsteidza tas, ka vēsturnieks nolēmis vest valstiskumu tieši no UTR. Pēc viņa vārdiem, "tā bija visai gaisīgs veidojums".

Bezpaļko paskaidroja, ka Ukrainas Nacionālās atmiņas institūts veido tādu ukraiņu identitāti, kam būtu raksturīgs Krievijai naidīgs noskaņojums, un atbilstoši šiem uzdevumiem veidojas pseidovēsturiskā bāze.

Ziņu lente
0