Portals InoSMI publicēja norvēģu izdevuma Aftenposten žurnālista Franka Rosavika (Frank Rossavik) raksta tūlkojumu.
Virs Hamburgas aizvakar spīdēja saule, taču Angela Merkele palika ēnā. G20 samits beigsies tikai sestdienas otrajā dienas pusē, taču neko labu saimniecei, Vācijas federālajai kanclerei tā nesola.
Samits notiek ārkārtīgi nevēlamu un nežēlīgu policijas un demonstrantu sadursmju apstākļos.
Turklāt pārrunas zināmā mērā traucēja tas, ka ASV prezidents Tramps un Krievijas prezidents Putins neapmeklēja diskusiju klimata jautājumos, kas bija tik svarīga Merkelei.
Uzmanība, kuru sev piesaistīja abi augstākminētie līderi, un paziņojumi par sadursmēm ielās laikam nogurdināja Merkeli, taču viņai vēl bija palikusi sestdiena tam, lai nodrošinātu jūtamus rezultātus. Pēc piektdienas apspriedēm viņa pati atzina, ka vēl daudz kas darāms.
Trampa un Putina tikšanās ilga vairāk nekā divas stundas – daudz vairāk, nekā bija iepriekš paredzēts. Tas nozīmē, ka viņiem patika kopā apspriest dažādus jautājumus, vai arī, vismaz, viņiem šī saruna šķita lietderīga.
Konkrēti rezultāti
Pirmie brīfingi pēc tikšanās radīja iespaidu, ka ir sasniegti vairāk vai mazāk konkrēti rezultāti: ASV un Krievija parūpēsies par jaunu pamieru atsevišķos Sīrijas rajonos. Valstis ciešāk sadarbosies Ukrainas konflikta un kiberterorisma problēmu risināšanai.
Tuvākajās dienās mums parādīsies skaidrāks priekšstats par to, kā Tramps un Putins analizēja abpusējās attiecības un par ko viņi vienojās. Interesantākais ir tas, ka ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons pastāstīja presei, ka abu prezidentu starpā "radās acīmredzama pozitīva ķīmija".
Tikai no niansēm un skatu leņķa ir atkarīgs, vai tā ir laba vai slikta vēsts pasaulei. Ja sadraudzēsies divi tādi cilvēki, kā Putins un Tramps, daudziem tas nepatiks.
Īstas galvas sāpes Merkelei
Savukārt Merkele raizējas par daudz neatliekamāku problēmu. Policijas un demonstrantu sadursmes nav nekāds jaunums tamlīdzīgu samitu laikā, taču tieši tādēļ vācu policijas rīcībā būtu jābūt pietiekami daudz materiālu, lai izstrādātu veiksmīgu stratēģiju.
Taisnību sakot, parasti mierīgo demonstrantu vidū Hamburgā izrādījies neparasti liels skaits aktīvistu ar ļauniem nolūkiem, taču nav arī nekādu šaubu par to, ka arī agresīvā policijas uzvedība, kas nebūt nebija nepieciešama, veicināja pilsoņu karam līdzīgu situāciju dažos pilsētas rajonos.
Viss bija tik slikti, ka politiskajā nozīmē tas varētu nākt par ļaunu Merkelei gan dzimtenē, gan ārzemēs. Lai nu būtu kā būdams, galvenā atbildība par drošību augstākā līmeņa tikšanās laikā gulstas uz viņas pleciem.
Autokrātiem par prieku
Tas, ka viena no organizētākajām demokrātijām pasaulē un ar vislielāko potenciālu nespēj pietiekami elastīgi atrisināt demonstrantu jautājumu, jau kaut ko izsaka. Un tādi autokrāti kā Putins un Redžeps Tajips Erdogans par to priecīgi pasmaidīs – tieši viņus taču pastāvīgi kritizē par to, ka viņi pārāk cietsirdīgi izturas pret opozīciju.
Patlaban tikai daži aspekti norāda uz to, ka samits nesīs kaut kādus jūtamus politiskus rezultātus. G20 nav organizācija, kas pieņem kaut kādus obligāti izpildāmus lēmumus, taču saimniecei Merkelei bija ambīcijas: viņa gribēja, lai tikšanās dotu skaidrus signālus vairākās politiskās jomās, tostarp arī klimata jautājumā.
ASV svarīgākas nekā
Vācija Visvairāk federālajai kanclerei gribētos apvienot 19 no 20 valstīm samitā kopīgam un aktīvākam ieguldījumam klimatisko problēmu jomā, lai tādējādi noliktu ASV kauna kaktā pēc tam, kad Tramps izveda valsti no Parīzes vienošanās.
Taču Merkele atklāja, ka daudzas valstis negribēja riskēt ar attiecībām ar ASV tik acīmredzamās demonstrācijās.
Tramps paliek Tramps, un Merkele ir un paliek Merkele, taču ASV vēl aizvien ir svarīgākas, nekā Vācija. Tāpēc paliek jautājums: vai pieredzējušajai kanclerei, neskatoties uz visu, izdosies ierakstīt kaut ko konkrētu samita noslēguma dokumentā vai nē.
