RĪGA, 21. maijs — Sputnik. Rīgas mērs Nils Ušakovs savā lapā Facebook publicējis dokumentālu filmu "Pārgājiens".
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) jau paziņojis, ka izvērtēs jautājumu, vai izdevumi 43 minūtes video ieraksta izveidei pieder pie partijas "Saskaņa" priekšvēlēšanu izdevumiem, izpētīs publicēto informāciju un pārbaudīs, vai tā atbilst priekšvēlēšanu aģitācijas likuma prasībām.
Filmas režisors Māris Martinsons un autors Raimonds Elbakjans kopā ar Ušakovu devās pārgājienā uz Roju. Viņi stāsta, ka nostaigājuši 33 kilometrus, lai uzzinātu, kā politiķis "no parasta puikas kļuvis par Rīgas mēru". Elbakjans stāsta, ka viņiem bijis ļoti interesanti izvilkt mēru no ikdienas, no Rīgas un paskatīties, kāds viņš ir parastajā dzīvē.
Ušakovs atzina, ka viņš tomēr ir pilsētnieks.
"Imanta vienmēr ir bijusi mans iemīļotais rajons — gan līdz centram nav tālu, gan Jūrmala blakus, — stāstīja Ušakovs. Esmu dzīvojis gan šeit, gan citviet Imantā."
"Mums nekad nebija domstarpību. Bija kautiņi: krievi pret krieviem, latvieši pret latviešiem, taču nekad — krievi pret latviešiem. Puikas kaujas, tas ir normāli. Neatceros nevienu nopietnu etnisku incidentu. Tas bija 89., 90., 91. gads," — viņš dalās atmiņās.
"Cita lieta, ka ikdienā latviešu valodu lietoju minimāli. Protams, skolā varēju kaut ko pateikt, taču ļoti maz. Nācās divus gadus mācīties latviešu valodu ar mājskolotāju, lai varētu nokārtot eksāmenus un iestāties Latvijas universitātē," — stāstīja Rīgas mērs.
Latviešu valoda jāglābj, taču par citu cenu
Nils Ušakovs uzskata, ka latviešu valoda ir jāatbalsta, taču tā nav jāpārvērš par etnogrāfijas muzeju, jas neattīstās.
"Es ļoti labi saprotu, ka spiediens uz mazu valodu, tādu, kāda ir latviešu valoda, it īpaši mūsdienu apstākļos, tostarp tehnoloģiju un globalizācijas dēļ ir milzīga. Pastāv spiediens no krievu, angļu valodas puses. Un nepieciešami papildu instrumenti latviešu valodas saglabāšanai. Man nav iebildumu pret papildu aizsardzības instrumentiem, sākot no psiholoģiskām lietām, kā plāksnītes ielās ar uzrakstiem vienā valodā, un beidzot ar citiem ierobežojumiem. To var apsveikt, jo uzskatu, ka Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem — gan latviešiem, gan krievvalodīgajiem, jāpalīdz latviešu valodai vismaz saglabāties, bet vēl labāk — attīstīties," — viņš atzīmēja.
"Taču citu valodu brīvāka izmantošana Latvijā neapdraud latviešu valodas saglabāšanos un attīstību," — uzskata mērs.
"Ja mēs pieļaujam, ka cilvēki var vērsties Rīgas pašvaldībā ar jautājumiem par sociālajām vai komunālajām problēmām dzimtajā valodā, tas nekādi neapdraud latviešu valodu," — uzskata Ušakovs.
Pēc viņa domām, "sūdzību ēra" ir sociālo tīklu nopelns.
"Es domāju, tas notiek, pateicoties sociālajiem tīkliem, kuri visu ir kardināli mainījuši, — saka Ušakovs. Piemēram, es sociālos tīklus uzmantoju diviem mērķiem — sniegt un saņemt informāciju. Sociālie tīkli ir fantastisks instruments politiķiem, ja viņi prot tos lietot," — skaidro mērs.
"Sociālie tīkli kā instruments ir labi ne tāpēc, ka tu vari pastāstīt, cik varens tu esi, bet gan tāpēc, ka var sekot tam, kas notiek pilsētā. Ja tu esi mērs, tavas iespējas sazināties ar cilvēkiem ir ierobežotas, jo tu daudz laika pavadi kabinetā. Ne vienmēr tev pastāstīs, kur slēpjas problēma, — viņš stāsta. — Tu ierosini tēmu un saproti, vai tas ir pareizi vai nepareizi, vai viss jādara tā, kā tu dari."
Strīdi ap 9. maiju
"Ja mēs runājam par krievvalodīgajiem rīdziniekiem, skaidrs, ka lielais vairākums atzīmē šo dienu tieši 9. maijā," — stāsta Ušakovs.
9. maija svētkus Rīgā cilvēki organizē paši atšķirībā no Krievijas, kur tā ir ideoloģijas daļa. Šeit viss notiek tikai sabiedriskajā līmenī, atzīmē politiķis.
"Paskatīsimies uz manu ģimeni. Tēvs. Viņa ģimene bija spiesta evakuēties no Ļeņingradas burtiski dažas dienas pirms blokādes sākuma. Viena nedēļa, — un viņi būtu palikuši aplenktajā pilsētā, kur bojā gāja desmitiem tūkstošu cilvēku. Viņiem toreiz paveicās. Tēvam tolaik bija seši gadi, māsai — četri gadi, un viņam nācās nest viņu rokās evakuācijas laikā," — stāstīja galvaspilsētas mērs.
"Vai mana vecmāmiņa — viņa ir no Krasnodaras novada un palika okupētajā zonā, — stāsta Ušakovs. — viņa man stāstīja, kā nogalināts viņas tēvs, komunists, kurš tāpat palika okupācijas zonā. Viņu nodeva vietējiem kolaboracionistiem, nošāva. Vecmāmiņa, tolaik vēl pusaudze, bija spiesta izrakt tēva līķi no kaut kāda grāvja un nest mājās."
"Un viņiem visiem 9. maijs ir ļoti svarīga diena. Mūsu ģimenē tā pieņemts. Tas nav saistīts ne ar politiku, ne ideoloģiju, ne ar ko citu. Mēs to darām (svinam — red.) 9. maijā," — atzīmēja Rīgas mērs.
"Kā politiķis 8. maijā piedalos visos oficiālajos pasākumos. Bet 9. maijā, kā mēs redzam, desmitiem tūkstošu cilvēku piedalās svētkos, kuros nav ne politikas, ne ideoloģijas. Un ģimenes lokā cilvēki svin nacisma sagrāves dienu," — uzsvēra Ušakovs.
Kas traucē Latvijai attīstīties
"Cilvēku ir maz. Tas ir pirmkārt. Daudzi aizbraukuši — tas otrkārt. Liela daļa cilvēku ir vīlušies par to, kas notiek valstī — gan politikā, gan sabiedriskajās organizācijās, visā, baznīcā un policijā. Rezultātā iznāk apburtais loks. Cilvēki saka: "Politiķi ir idioti." Iet politikā — tas nozīmē apzināti iet uz vietu, kurā tevi arī sauks par idiotu un zagli. Tas nozīmē, ka ar katru raundu aizvien mazāk ir cilvēku, kuri vēlētos piedalīties pasākumā," — uzskata Ušakovs.
"Tauta vēl skaļāk sauc politiķus par kretīniem, vēl mazāk cilvēku piedalās politiskajos procesos. Rezultātā mēs saņemam to, kas mums ir. Visiem trūkst jaunu cilvēku," — viņš turpina.
Ušakovs uzskata, ka pašlaik neko nav iespējams iesākt ar emigrāciju no Latvijas — tas ir ilgtermiņa projekts.
"Ar to, ka daudzi brauc prom no Latvijas, neko speciāli nevar padarīt. Lielā mērā tas ir atkarīgs no materiālām lietām: alga šeit, un alga Vācijā. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, tas, ka netiek ņemts vērā — cilvēkiem svarīgas sociālās garantijas. Cilvēkam ir jāzina: ja viņš saslims, viņam palīdzēs," — skaidro mērs.
"Piemēram, ja viņš kādu laiku nevarēs strādāt. Bet pie mums divas galvenās problēmas ir zema alga un sociālā drošības spilvena trūkums, lai cilvēks būtu pārliecināts, ka viņam palīdzēs pārvarēt īslaicīgās grūtības. Tas nozīmē, ka cilvēki neatgriezīsies, kamēr nepieaugs ienākumu līmenis un neparādīsies lielākas sociālās garantijas," — uzsver Ušakovs.
"Galvenā pretruna ir sekojoša: visvairāk tiek kritizēts tas, kas padara mūsu tautu stiprāku. Es runāju par to, ka mūsu cilvēki sazinas vismaz divās valodās un var sarunāties gan ar bijušās PSRS, gan arī Eiropas valstīm. Mūsu stiprās puses ir multinacionālisms, daudzvalodība," — uzsver politiķis.
"Taču pie mums iznāk tā: pret to, kas padara mūsu tautu stiprāku, iebilst daļa politisko spēku, kuri apgalvo, ka visi šie "multi" mums neder. Mēs gribam būt iekonservēti etniskajā pagātnē. Un visu, ar ko esam stipri, mēs vienkārši noliedzam," — uzskata Ušakovs.
"Taču rezultātā mēs pārvērtīsim valsti par etnogrāfisko muzeju. Protams, etnogrāfiskajā muzejā ir jauki un interesanti, taču tas neattīstās, tā vienkārši ir bildīte," — noslēgumā pauda Rīgas mērs Nils Ušakovs.
