Lietuviešu zvērībām Otrā pasaules kara laikos veltītās grāmatas autorei draud ar izrēķināšanos

© Sputnik / Sergey MelkonovМемориал холокоста в Румбуле
Мемориал холокоста в Румбуле - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Lietuviešu žurnālistes Rutas Vanagaites grāmata "Mūsējie" radījusi vētrainu reakciju Lietuvā. Izskanējuši apgalvojumi, ka Vanagaite strādājot "ebreju un Kremļa labā".

RĪGA, 5. marts — Sputnik. Žurnālistes Rutas Vanagaites grāmata "Mūsējie" par lietuviešu līdzdalību ebreju masu slepkavībās izsludināta par Krievijas projektu un nacionālās drošības apdraudējumu, turklāt izskanējuši draudi rakstnieci nogalināt, informē RIA Novosti, atsaucoties uz portālu tut.by.

Лесные братья - Sputnik Latvija
Aftonbladet: kā Zviedrija atbalstīja "mežabrāļus" Baltijā

Vanagaite pastāstīja, ka par savu tautiešu zvērībām Otrā pasaules kara gados nolēmusi uzrakstīt pēc kādas lietuviešu vēsturnieka lekcijas, kas viņu satriekusi. Valda uzskats, ka Lietuva holokaustā nav piedalījusies, taču lekcijā tika izteikta cita versija: slepkavību piramīda sākusies valdībā, un tajā piedalījusies visa civilā administrācija un policija.

"Sāku sarunas ar daudziem vēsturniekiem un ieraudzīju, ka viņi raksta un stāsta patiesību, taču sausi un akadēmiski. Es gribēju uzrakstīt patiesību populārā stilā, šokējošo patiesību tā, lai to izlasītu," – stāsta žurnāliste.

Vanagaite uzzināja, ka holokausta dalībnieki bijuši arī starp viņas priekštečiem. Viņas tantes vīrs bijis policijas priekšnieks, bet vectēvs sastādījis ebreju un padomju aktīvistu sarakstus, kuri pēc tam iznīcināti. Rakstniece pauda cerību, ka viņas vectēvs nav zinājis, kam šie saraksti vajadzīgi.

"Agrāk viņš bija mans varonis, tagad – vairs ne. Kad viņš bija sastādījis tos sarakstus, kā balvu viņš saņēma divus padomju karagūstekņus, kam bija jāstrādā viņa saimniecībā," – atceras Vanagaite.

Просмотр телевизионных программ - Sputnik Latvija
Lietuvā slēgts raidījums "Uzmini melodiju" nacistiska sveiciena dēļ
Viņa atgādina, ka policijas bataljonus veidojuši brīvprātīgi, lai arī no līdzdalības slepkavībās varēja atteikties. Atteikums ne at ko nedraudēja, sliktākajā gadījumā vaininieks varēja pavadīt vakaru karcerī vai nedabūt no vāciešiem "naudu un to, ko varēja salaupīt". Žurnāliste ir pārliecināta, ka valstij ir jāsaprot vienkāršs fakts: ja mājās ir antikvāri priekšmeri, iespējams, tie piederējuši holokausta upuriem. Viņa stāsta, ka nacistu līdzskrējēji nevienu nav saudzējuši, un noziegumu dalībnieki nodarīto nav nožēlojuši, aizbildinoties ar to, ka, sak, nošaus kāds cits, ja viņš atteikšoties.

Rutas Vanagaites grāmata Lietuvā ir radījusi vētrainu reakciju. Raksniece stāsta, ka sabiedrība sašķēlusies. Daudzi viņas draugi un tuvinieki apgalvojuši, ka Vanagaite strādājot "ebreju un Kremļa labā". Žurnāliste piebildusi, ka pēc grāmatas nākšanas klajā viņa zaudējusi pusi draugu.

"Viņi man teica: "Paskaties mums acīs un pasaki, cik tev ebreji samaksājuši." Taču izdevniecība man samaksāja 1500 eiro par pusgadu ilgu darbu. Tas ir viss honorārs, kas nopelnīts par holokaustu," – stāstīja rakstniece. Viņa piebilda, ka grāmatu gadatirgū viņai nācies trīs dienas pavadīt kopā ar miesassargiem – pasākuma organizatorus satraukuši internetā izskanējuši draudi nogalināt žurnālisti.

"Vistrakāk bija tas, ka Valsts drošības departaments paziņoja, ka mana grāmata apdraud nacionālo drošību," – stāsta žurnāliste.

Viņa ir pārliecināta, ka vēstures nodarbībās skolā ir jāstāsta, ka daži lietuvieši ir sadarbojušies ar nacistiem. Pēc Vanagaites domām, oficiāli jāatzīst fakts, ka Lietuva valsts, pilsoniskajā un militārajā līmenī piedalījusies holokaustā.

"Ir jāsagrauj pieminekļi slepkavām. Četrās vai piecās vietās Lietuvā stāv pieminekļi cilvēkiem, kas šāva un nošaušanas vadīja, tostarp arī Baltkrievijā. Pēc kara viņi sāka karot par Lietuvas neatkarību. Taču neviens nejautā, ko viņi darījuši pirms tam," – uzskata rakstniece.

Ziņu lente
0