Iščenko: Igaunijas problēma ir tā, ka neviens nevēlas tai uzbrukt

© Sputnik / Илья Питалев / Pāriet pie mediju bankasTallinas vēsturiskais centrs. Foto no arhīva
Tallinas vēsturiskais centrs. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Jaunā Igaunijas ārlietu ministra Svena Miksera paziņojumi liecina par izpratnes trūkumu jaunajos ģeopolitiskos apstākļos, turklāt tie ir mēģinājumi saņemt kādu palīdzību no Rietumu partneriem, uzskata Sistemātiskās analīzes un prognožu centra direktors Rostislavs Iščenko.

RĪGA, 29. novembris – Sputnik.  Jaunais Igaunijas Ārlietu ministrijas vadītājs neadekvāti vērtē Krievijas nodomus, uzskata Sistemātiskās analīzes un prognožu centra direktors Rostislavs Iščenko savu viedokli viņš paudis savā komentārā aģentūrai Sputnik Igaunija, kas veltīts politiķa izteikumiem par iespējamām Maskavas provokācijām ar mērķi "pārbaudīt ASV jaunās administrācijas izturību."

"Diemžēl Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers pilnīgi neadekvāti vērtē Krievijas esošās, īpaši pēdējo gadu ģeopolitiskās reālijas," — raksta Iščenko.

Встреча президента Латвии Раймондса Вейониса с президентом Эстонии Керсти Кальюлайд - Sputnik Latvija
Igaunijas un Latvijas prezidenti apsprieduši Trampu un ASV saistības NATO ietvaros

Pie tam Miksers atsaucies uz situāciju Ukrainā un paudis bažas par to, ka "Putins Baltijā gribēšot novilkt jaunas "sarkanās līnijas" vai robežas."

"Tieši situācija Ukrainā liecina, ka viņu — Igaunijas un Ukrainas — kopējie partneri burtiski uzspieduši Putinam Ukrainu. Proti, 2014. gada pirmajos mēnešos uzreiz pēc tam, kad Krima atgriezās Krievijas sastāvā, no Eiropas galvaspilsētām un no Vašingtonas visu laiku skanēja: "Ja Krievija pievienos visu Ukrainu, mēs nekarosim," — savu pozīciju argumentē Iščenko.

Politologs uzskata, ka ASV un Rietumeiropas valstis demonstrē viegli saprotamu viedokli par to, ka Ukraina un Baltijas valstis tām ir balasts, kam nepieciešams pastāvīgs finansiāls un ekonomisks pabalsts", un nav jēgas uzturēt tās sistēmas, finanšu, ekonomiskā un politiskā krīzes apstākļos.

"Tāpēc visu limitrofu valstu (valstis, kas izveidojušas pēc 1917. gada bijušās Krievijas impērijas teritorijā — red.) traģēdija ir nevis tā, ka kāds gribētu tām uzbrukt, bet tā, ka neviens tām uzbrukt nevēlas. Tām vienkārši nav, kurp doties," — uzsver Iščenko.

Politologs piebilda, ka Krievija vairs nepievērš uzmanību savu kaimiņvalstu "ārkārtīgajam kareivīgumam", jo konflikta potenciāla Baltijas valstu un Ukrainas agresīvajā retorikā vienkārši nav.

"Tāpēc es domāju, ka ministra Miksera izteikumus veido divi elementi. Pirmkārt, neadekvāts ģeopolitisko apstākļu vērtējums: neviens negrasās nedz aizstāvēt, nedz uzbrukt. Otrkārt — mēģinājums piesaistīt sev Rietumu partneru uzmanību un iegūt kādu palīdzības gabaliņu," — rezumē Iščenko.

Ziņu lente
0