Kaut kas pārsteidzošs: arheologi pirmo reizi 500 gadu laikā atvēruši Kristus kapu

© Sputnik / Виталий Белоусов / Pāriet pie mediju bankasЗарубежные страны. Израиль
Зарубежные страны. Израиль - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Arheologi sākuši darbu pie Kristus apbedījuma vietas baznīcā Jeruzalemē. Tīmeklī publicēts videoieraksts, kurā redzams, kā zinātnieki nobīda marmora plāksni no vietas, kurā atradies Jēzus.

RĪGA, 28. oktobris — Sputnik. Pirmo reizi 500 gadu laikā arheologi nocēluši marmora plāksni no Jēzus Kristus kapavietas Tā Kunga Kapa baznīcā Jeruzalemes vecpilsētā, informē Sputnik Igaunija. Žurnāls National Geographic atgādina, ka marmora plāksne Kristus kapu segusi vismaz no 1555. gada, taču iespējams, tā šeit atradusies vēl vairākus gadsimtus pirms minētā laika.

"Kad marmora plāksne bija nobīdīta, mūs pārsteidza zem tās esošo materiālu daudzums, — pastāstīja Nacionālās Ģeogrāfiskās biedrības arheologs Frederiks Hiberts. – Zinātniskā analīze būs ilga, taču mums beidzot izdosies ieraudzīt un izpētīt oriģinālo virsmu, uz kuras, kā vēsta leģenda, bijis novietots Kristus ķermenis."

Leģenda vēsta, ka pēc sišanas krustā, aptuveni 30. vai 33. mūsu ēras gadā Kristus ķermenis bijis nolikts uz kalnā izcirsta izciļņa, jeb "apbedīšanas gultā". Kristus augšāmcēlies trešajā dienā pēc nāves, kad sievietes ieradušās ieziest viņa ķermeni. Valda uzskats, ka sv. Helēna, kura IV gs. organizēja izrakumus Golgātā, atradusi tur krustu, kurā bijis sists Kristus, un vēlāk uzcēlusi šajā vietā tā Kunga Kapa baznīcu.

326. gadā pēc imperatora Konstantina pavēles viņa māte sāka meklēt alu, kurā bijis apbedīts Kristus. Par to, ka atrasts Kunga kaps, stāstīts darbā "Konstantina dzīve" – kaps atradies zem Afrodītes tempļa, ko uzcēluši romieši.

"Metodes, ko izmantojam unikālā pieminekļa izpētei, dāvās pasaulei iespēju iepazīties ar mūsu pētījumu rezultātiem tā, it kā viņi paši apmeklētu Kristus kapu," – pastāstīja Hiberts.

Zem 90 cm platās un 150 cm garās marmora plāksnes zinātnieki atraduši lielu skaitu akmeņu un pelēki bēšu virsmu, ko vēl nāksies izpētīt.

Tā Kunga Kapa baznīcu pārvalda sešas kristīgās grupas: Grieķu pareizticīgā baznīca, Romas katoļu baznīca, Armēņu pareizticīgā baznīca, kā arī Koptu baznīca, Etiopijas pareizticīgā baznīca un Sīrijas baznīca.

"Priecājos par īpašo atmosfēru, valda slēpts prieks, — paziņojis Jeruzalemes pareizticīgās baznīcas patriarhs Teofils III. – Mēs ceram un lūdzam, lai tas būtu patiess vēstījums, ka neiespējamais var būt iespējams. Mums visiem ir vajadzīgs miers un savstarpēja cieņa."

2015. gadā Grieķijas pareizticīgais patriarhāts uzaicināja Atēnu Nacionālo tehnisko universitāti veikt kapa vietas pētījumus. Plānots, ka darbs tiks veikts līdz 2017. gada pavasarim.

Tīmeklī publicēts videoieraksts, kurā redzams, kā zinātnieki nobīda marmora plāksni no Jēzus kapa.

Ziņu lente
0