Televīzija apsūdz Zilupes mēru par sliktām latviešu valodas zināšanām

© Sputnik / AlexTikhomirovТелепрограмма De Facto LTV на экране монитора
Телепрограмма De Facto LTV на экране монитора - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Pēc Latvijas televīzijas sagatavotā sižeta par Zilupes mēru Oļegu Agafonovu viņu pārbaudīs Valsts Valodas centra ierēdņi. Ja noskaidrosies, ka pilsētas galva nepārvalda latviešu valodu atbilstoši augstākajām prasībām, viņa politiskajai karjerai pienāks gals.

RĪGA, 16. maijs — Sputnik. Svētdien raidījumā De facto LTV tika parādīts sižets par Zilupes mēru Oļegu Agafonovu ("Latgales partija"). Žurnālistiem radas aizdomas, ka viņš slikti pārvalda latviešu valodu. Tagad mēram nāksies gaidīt pārbaudi no Rīgas.

Pēdējā laikā Latvijas televīzija arvien biežāk piemin Zilupes mēru. Maija sākumā runa bija par mantojumu, ko Agafonovs esot saņēmis no mātes. Pērnā gada ienākumu deklarācijā viņš iekļāvis 110 tūkstošus dolāru un 90 tūkstošus eiro. Lielās summas viņš skaidroja ar mātes taupīgumu.

Svētdien ēterā nokļuva sižets par to, ka Agafonovs, iespējams, nepārvalda latviešu valodu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija jau nosūtījusi Zilupes pašvaldībai oficiālu vēstuli ar lūgumu paskaidrot, kāpēc tīmeklī nav atrodami domes sēžu audioieraksti, kā to nosaka likums. Žurnālisti izteica varbūtību, ka sēžu laikā tiek izmantota krievu valoda, tāpēc ieraksti netiek veikti.

Книги, переведенные на латышский язык. Архивное фото - Sputnik Latvija
Deputāti ierosina nodot pašvaldību ziņā rūpes par valsts valodu

Lielai pārbaudei gatavojas arī Valsts Valodas centra ierēdņi, kuru pienākums būs iztaujāt Agafonovu un noteikt, vai viņa latviešu valodas zināšanas atbilst līmenim, kādā valoda jāpārvalda pilsētas mēram, tas ir, vai viņš spēj brīvi sazināties valsts valodā, argumentēt savu viedokli dažādos jautājumos un lasīt un rakstīt bez aizķeršanās.

Gadījums ar Balvu novada domes deputātu Ivanu Baranovu, kuram nepietiekamu latviešu valodas zināšanu dēļ atņemts mandāts, liecina, ka Latgalē patiešām valsts valodas zināšanu līmenis šur un tur pieklibo. Dīvaini ir kas cits – kāpēc šis fakts ir noskaidrojies tikai tagad, lai gan Oļegs Agafonovs vada Zilupes domi kopš… 2005. gada.

Līdz 2002. gadam deputātu kandidātiem nācās apliecināt valsts valodas zināšanu līmeni, taču pēc tam, kad Ingrīda Podkolzina izcīnīja uzvaru Eiropas Cilvēktiesību tiesā prasībā pret Latviju, jo viņa tika svītrota no priekšvēlēšanu sarakstiem nepietiekamu valodas zināšanu dēļ, likumdošanā tika izdarīti grozījumi. Pašlaik deputāta kandidāts vienkārši ar parakstu apstiprina nepieciešamās valodas prasmes. Taču nākotnē valodas prasmju trūkuma rezultātā viņš var zaudēt amatu.

Ilgus gadus Oļegs Agafonovs bija "Saskaņas centra" biedrs. Nesen viņš iestājās "Latgales partijā", un nākamajās pašvaldību vēlēšanās plāno startēt "latviešu partiju" vienotajā sarakstā, kurā iekļauti koalīcijas spēki – "Zaļo un zemnieku savienība", "Nacionālā apvienība", "Vienotība" un nelielās reģionālās partijas. Ne agrāk, ne arī tagad, kad viņš sācis aktīvi sazināties ar Ināru Mūrnieci un citiem nacionālajiem deputātiem, neviens par Agafonovu nav sūdzējies. De facto žurnālistus šis fakts ļoti pārsteidza.

Taču gadījumā, ja Valsts Valodas centrs konstatēs, ka Agafonova valodas zināšanas patiešām neatbilst vajadzīgajam līmenim, viņš zaudēs mandātu. Visticamākais, viņa politiskā karjera līdz ar to beigsies.

Ziņu lente
0