Politika

Likums par raganu medībām: kāds sods pienāksies par varas kritiku

© Foto : Ernests Dinka, Saeimas AdministrācijaЗаседание Сейма Латвии
Заседание Сейма Латвии - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Ne juristiem, ne opozīcijas deputātiem nav saprotams, pret ko īsti vērsts jaunais likumprojekts par pretošanos informācijas karam. Viņi norāda uz līdzībām ar 1937. gadu un brīdina par vārda brīvības ierobežojumiem.

RĪGA, 8. marts — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Latvijā  atskanējusi kārtējā informācijas kara zalve. Saeima pirmajā un otrajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Krimināllikumā, kas maina "tiesisko regulējumu saskaņā ar mūsdienu situāciju", tas ir, ievieš kriminālatbildību par darbībām, kas vērstas pret valsti hibrīdkara un informatīvā kara formātā."

Rakstu šo materiālu un domāju – iesēdinās vai tomēr ne. Likumprojekta autore Solvita Āboltiņa ("Vienotība") uz telefona zvaniem neatbild. Viņas partijas biedri atsakās sniegt komentārus, norādot, ka tas ir partijas kopējais lēmums. Rodas iespaids, ka karš jau ir sācies.

Labi gan, likums vēl nav pieņemts – pašlaik tas ir tikai izskatīts pirmajā un otrajā lasījumā. Tiesa, pie tā strādā ātri – projekta pēdējais lasījums paredzēts 7. aprīlī.

Bažas rada pats termins "informatīvais karš", ko regulāri izmanto latviešu plašsaziņas līdzekļu pārstāvji un vēsturnieki, kad runa ir, piemēram, par 16. marta vērtējumu. Ja norādīsi, ka latviešu Waffen SS leģionāri ir fašistu armijas vienība, kas karojusi Krievijas teritorijā, tevi tūlīt apsūdzēs par informatīvo karu un mēģinās iesēdināt.

Ja salīdzināsim pašu likumprojektu un padomju Latvijas Kriminālkodeksa 59. pantu "par Dzimtenes nodevību", ieraudzīsim, ka tie ir ļoti līdzīgi.

"Man šķiet, latviešu aprindas ir nokļuvušas propagandas lamatās," – savu viedokli pauda publicists un tiesībsargs Aleksandrs Giļmans, kura bērnība aizritējusi trimdā Sibīrijā. – Viņiem stāsta par mītisko hibrīdkaru, kura laikā nav nemaz tik ļoti jācenšas ievērot cilvēku tiesības."

"Es saskatu paralēles ar 1937. gada tēzi par "klašu cīņas pastiprināšanu sociālisma sekmīgas celtniecības gaitā", kas izraisija nebijušu represiju vilni un miljoniem nevainīgu cilvēku bojāeju," – piebilda tiesībsargs.

Preventīvs trieciens vai aizsardzība no kritikas?

Latvijas universitātes sociālo zinātņu fakultātes dekāns profesors Juris Rozenvalds likumprojektu dēvē par "preventīvām valdības darbībām".

"Mūsu sabiedrība ir sašķelta etniskajās grupās, un valsts krievu tautības iedzīvotājus būtiski ietekmē informācija no Krievijas, tātad informatīvā kara apstākļos šī grupa ir potenciāli ievainojama," – viņš norādīja.

Земессардзе - Sputnik Latvija
Militārie eksperti: valsts aizsardzības koncepcija nedrīkst biedēt
Tiesa, nav nemaz tik vienkārši atšķirt "informatīvās zalves" no vēstures subjektīvas izpratnes: "Tuvojas 16. marts, kad mūsu valstis un pat abas kopienas Latvijā no jauna ierasti sašķelsies šī notikuma vērtējumā. Nezinu, vai to var uzskatīt par informatīvā kara faktoru. To lai vērtē Drošības policijas speciālisti."

Radušies jauni ģeopolitiskie sarežgījumi, un tiem ir jāpievērš uzmanība, piezīmē Valērijs Agešins, Saeimas Juridiskās komisijas loceklis no opozīcijas partijas "Saskaņa": "Piemēram, bēgļu jautājums noteikti ir ģeopolitiskais izaicinajums, kas ieradies mūsu valstī."

Kriminālprojekta grozījumi "Saskaņu" neapmierina.

"Likums ir miglains un robežojas ar vārda brīvības parkāpumu. Mēs ceram, ka grozījumi tiks papildināti un precizēti, it īpaši daļā, kurā runa ir par  "palīdzību ārvalstij pret Latvijas Republikas drošības interesēm vērstā darbībā," – norādīja Agešins.

"Likuma grozījumu anotācija ir apjomīga (12 lappuses), un tajā ir milzums neskaidrību. Pašreizējā redakcijā valsts augstāko amatpersonu pamatotu kritiku un diskreditāciju iespējams nodēvēt par "kaitniecību". Turklāt likuma grozījumos tiek pieminēts "hibrīdkarš". Nekur Latvijas likumdošanā nav sniegta hibrīdkara definīcija, tātad nav arī saprotams, pret ko konkrēti vērsts likums," – secināja deputāts.

Sods par neizdarītiem noziegumiem

"Nav gandrīz neviena sprieduma, kas būtu pieņemts saskaņā ar pašlaik labotajiem pantiem. Šie panti nestrādā. Kāpēc tad tos vajadzētu padarīt stingrākus?— savu sašutumu pauda publicists Giļmans.

"Šis likumprojekts ir īsts izaicinājums tiesībsargiem un visam demokrātiski domājošajām iedzīvotāju aprindām. Ja sabiedrība pierādīs, ka cilvēka tiesības ir absolūta vērtība, neatkarīga no jebkādiem ārējiem apstākļiem, un nepieļaus likuma pieņemšanu, varam cerēt, ka saglabāsies valsts demokrātiskā iekārta," – viņš piezīmēja.

Atlicis vairs tikai mēnesis: 7. aprīlī notiks likuma pēdējais lasījums, un pēc tam sāksies raganu medības, viņš brīdina.

"Līdz trešajam likumprojekta lasījumam mūsu partija sagatavos piecus labojumus. Ar to palīdzību centīsimies mazināt neprecizitātes un aizsargāt vārda brīvību, — pastāstīja Valērijs Agešins. – No mūsu viedokļa ikviens cilvēks drīkst izteikt pamatotu kritiku. Īsta kaitniecība būtu amatpersonu aizsardzība no pamatotas kritikas."

Ziņu lente
0