RĪGA, 4. marts— Sputnik. Eiropas Komisija nav saņēmusi informāciju par to, ka vēl kāda ES dalībvalsts, izņemot Ungāriju, plāno būvēt nožogojumu uz robežas, kas vienlaikus veido Eiropas Savienības ārējo robežu, atbildē uz EP deputāta Urmasa Paeta pieprasījumu norāda eirokomisārs migrācijas jautājumos Dimitris Avramopuloss.
Avramopuloss paskaidrojis, ka ES nevar liegt nožogojumu būvēšanu uz robežām, taču dalībvalstīm ir jāņem vērā ES tiesiskās normas, tostarp arī Šengenas līgums.
"Konkrēto pasākumu izvēle atrodas dalībvalsts kompetencē. Jebkurā gadījumā pasākumiem jābūt proporcionāliem un saskaņotiem ar pamattiesībām un tiesībām uz patvērumu ES," — uzsvēra Avramopulos.
Viņš norādījis, ka gadījumā, ja dalībvalsts nolemj būvēt nožogojumus pie Šengenas līguma ārējas robežas, Komisija seko minēto tiesību, it īpaši patvēruma tiesību ievērošanai robežkontroles punktos.
"Komisijai nav zināms, ka kāda cita valsts, izņemot Ungāriju, plāno būvēt nožogojumu uz robežas, kas vienlaikus ir ES ārēja robeža," — piebilda eirokomisārs.
Ārējo robežu kontrole ir Eiropas Savienības dalībvalstu pienākums. Eirokomisārs norādīja, ka ES normās, kas attiecas uz robežu pārvaldi, nožogojumu izbūve nav minēta, tātad šādi pasākumi nav aizliegti, taču valstīm pie tam jāizmanto metodes, kuru pamatā ir risku analīze, sadarbība un informācijas apmaiņa.
Jau pagājušajā gadā Latvija sākusi būvēt žogu pie Latvijas un Krievijas robežas. Decembrī Robežsardzes dienests ziņojis, ka uzcelti pirmie desmit kilometri. Kopumā plānots uzcelt 92 kilometrus garu nožogojumu. Šogad 24 kilometrus garā žoga celtniecībai plānots iztērēt 1,8 miljonus eiro. Robežas žoga augstums ir 2,7 metri, neskaitot dzeloņstiepli. Kopumā Latvijas – Krievijas robežas iekārtošanai valdība atvēlējusi 17 miljonus eiro.
Februārī Sputnik apmeklēja Latvijas un Krievijas robežu, lai noskaidrotu, kāpēc robežsargiem ir vajadzīgs tik dārgs žogs un no kā viņi vēlas norobežoties.
