Premjerministrs intervijā aģentūrai LETA paziņojis, ka nodokļu slogs Latvijā ir viens no zemākajiem ES, un nākotnē nodokļu likme varētu pieaugt – "pakāpeniski, nevis tā, lai satriektu visus."
Premjers gan tūlīt piebildis, ka "nodokļu celšanu Latvija patlaban nevar atļauties, jo tas veicinātu uzņēmumu pretreakciju – tie pamestu Latviju un atvērtu ražotnes citur."
Nu, pēc tam, kad agrākā Latvijas premjerminstre Laimdota Straujuma īsi pirms savas demisijas pagājušā gada beigās ievērojami paaustināja algu Ministru kabineta locekļiem, viņi bez īpašām grūtībām atdos valsts budžetam pārsimt eiro.
Pašlaik ierēdņu alga sasniedz pat 3,6 tūkstošus eiro mēnesi.
Mūsu tuvāko kaimiņu nodokļu politika ir daudz saudzīgāka: Latvijā iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme ir 23%, toties Igaunijā – 20%, bet Lietuvā tā ir vēl mazāka – 15%.
Sociālās iemaksas Latvijā sastāda 10,5%, Lietuvā kopumā – 9%, bet Igaunijā tikai 1,6%!
Pieļauju, ka ekonomikas attīstība mūsu valstī ir vajadzīga kā gaiss. 2005. gadā Latvijas IKP pieaugums sastādīja vien 2,7%. Ar milzīgām grūtībām mums izdevās sasniegt IKP 24,3 miljardu eiro apmērā – 2008. gada, pirmskrīzes līmeni!
Taču visvairāk mani uztrauc tas, kā nodokļu likmes ietekmē Latvijas depopulāciju.
Tikai 2014. gadā vien valsts iedzīvotāju skaits ir sarucis par 15,4 tūkstošiem. Pagājušā gada sākumā valsts iedzīvotāju skaits nesasniedza ne divus miljonus (1990. gadā Latvijā dzīvoja 2,66 miljoni cilvēku). Oficiālie dati liecina, ka pēdējo desmit gadu laikā Latviju ir pametuši aptuveni 200 tūkstoši cilvēku.
2010. gada iedzīvotāju skaitīšanas rezultāti ir vēl ļaunāki. Tolaik tautas skaitītāji konstatēja, ka Latvijā reāli dzīvo tikai 1,88 miljoni cilvēku, un tikai vēlāk no dažādu reģistru datu bāzēm cipars tika papildināts līdz 2,07 miljoniem. Latvijas demogrāfijas speciālistu aprēķini ir vēl dramatiskāki: Latviju pametuši 250 vai pat 300 tūkstoši aktīvākā vecuma iedzīvotāju.
Rodas iespaids, ka mūsu varasvīri dzīvo kādā citā, daudz pārtikušākā un plaukstošākā valstī.
Vērojot elektorāta dzīvi pa dienesta limuzīna logiem, šķiet, viņiem pat prātā neienāk, ka daudzas pašvaldības, it īpaši Latgalē ir pavisam tukšas. Viņi neliekas ne zinis par to, ka 16 novados Latvijas austrumos un ziemeļos valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku skaits jau ir pārsniedzis privātajā sektorā nodarbināto skaitu.
Iespējams, viņu mērķis ir "ideāla"sabiedrība, kurā garantētus ienākumus saņem tikai ierēdņi un vēl – kādu mazumiņu – arī pensionāri. Mums gan neviens par to neko nav pastāstījis, taču mēs visi labi zinām, ka daudzas pašvaldības Latvijā dzīvo saskaņā ar šiem kanibālu likumiem!
Skaidrs, ka mūsu līderus pat ar kūku neievilināsi papriecāties par to, kā cilvēki dzīvo Latgales ciemos. Toties viņi bieži ierodas Rīgas lidostā – kad pienācis laiks doties komandējumā uz Briseli, lai pastāstītu eirobirokrātiem mūsu "veiksmes stāstu". Vai patiešām viņi nav redzējuši garās rindas lidostā?! Tie ir mūsu līdzpilsoņi. Viņi dodas peļņā uz svešām zemēm.
