14:32 07 Decembris 2016
Tiešraide
Ballistiskās raķetes Topoļ-M

ASV ģenerālis atradis galveno Trampa izaicinājumu: Putins plānojot iebrukumu Baltijas valstīs

© Sputnik / Рамиль Ситдиков
Pasaulē
Saņemt īso saiti
57

Veicot spēka demonstrāciju, Maskava pārdislocējusi tūkstošiem karavīru, kara tehniku un kodolgalviņas nestspējīgas ballistiskās raķetes uz Kaļiņingradas anklāvu, ko ieskauj NATO dalībvalstu Polijas un Lietuvas teritorija, vēsta atvaļināts ASV ģenerālis.

RĪGA, 27. novembris – Sputnik. Atvaļinātais ASV ģenerālis Džeks Keins paudis bažas, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins plānojot militāru iebrukumu Baltijas valstīs, lai mestu izaicinājumu jaunievēlētajam Savienoto Valstu prezidentam Donaldam Trampam un NATO, vēsta LETA, atsaucoties uz britu laikrakstā "Daily Mirror" publicēto informāciju.

Veicot spēka demonstrāciju, Maskava pārdislocējusi tūkstošiem karavīru, kara tehniku un kodolgalviņas nestspējīgas ballistiskās raķetes uz Kaļiņingradas anklāvu, ko ieskauj NATO dalībvalstu Polijas un Lietuvas teritorija.

Bijušais ASV armijas štāba priekšnieka vietnieks norādījis, ka šāda karaspēka pārsviešana, iespējams, liecinot par Putina plāniem okupēt Baltijas valstis.

Keins, kas paziņojis, ka atteicies no Trampa piedāvājuma ieņemt aizsardzības ministra amatu, intervijā laikrakstam "The Times" izteicies, ka "krievi izdara ievērojamu spiedienu uz Baltijas valstīm, pastāvot ļoti reālai iespējai izaicināt NATO ar hibrīdokupāciju, kas līdzīga Austrumukrainai".

"Kaļiņingradā notiek masīva armijas, tostarp karavīru, pretkuģu un zenītraķešu koncentrācija," – piebildis Keins.

Viņš izteicis pieļāvumu, ka Krievija cenšoties atņemt ASV un NATO priekšrocības, kuras šobrīd aliansei ir šajā Austrumeiropas reģionā. Jau šobrīd NATO spēku skaitliskais sastāvs Baltijas reģionā ievērojami atpaliek no Krievijas. 

Saskaņā ar alianses rīcībā esošo informāciju Kaļiņingradā šobrīd koncentrēti 225 000 krievu karavīru, un Krievija šajā anklāvā pēdējo mēnešu laikā rīkojusi jau vairākus manevrus. 

Savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā Tramps atzinīgi izteicies par Putinu, un pēc vēlēšanām starp abiem līderiem jau notikusi telefonsaruna, kurā pārrunāta abpusēja sadarbība, kā arī kopīgie apdraudējumi un problēmas, ar kurām jāsaskaras abām valstīm.

Rakešu komplekss Iskander. Foto no arhīva.
© Sputnik / Алексей Даничев

NATO samitā, kas norisinājās šī gada jūlijā Varšavā alianses dalībvalstis vienojās paplašināt militāro kontingentu Austrumeiropā – 2017. gadā Baltijas valstīs un Polijā tiks dislocēti četri daudznacionālie bataljoni.

Pie tam Ziemeļatlantijas alianse bieži apspriež klātbūtnes paplašināšanu Melnās jūras reģionā. Minētos lēmumus NATO pamato ar šķietamajiem draudiem no Krievijas puses.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs iepriekš paudis viedokli, ka lēmums dislocēt vēl četrus tūkstošus karavīru Austrumeiropā palīdzēs novērst konfliktu reģionā.

Savukārt Maskava jau vairākkārt ir informējusi, ka nav ieinteresēta palielināt konfrontāciju jebkādos pasaules punktos, tostarp arī Baltijas reģionā, taču ir gatava adekvāti atbildēt uz draudiem pie Krievijas robežām.

Pēc temata

NATO ģenerālsekretārs aicina nebaidīties no Trampa un Krievijas
Kaitīgi padomi: Makfols sniedz Trampam instrukcijas ārpolitikas jautājumos

Galvenie temati