Krieviju satrauc spiediens, kādu izjūt krievu tautības cilvēki citās valstīs

© Sputnik / Maxim Blinov / Pāriet pie mediju bankasKrievijas Arlietu ministrija. Foto no arhīva
Krievijas Arlietu ministrija. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Viņpus okeāna iniciētā rusofobā propaganda nevar neiespaidot ārvalstīs dzīvojošo krievu noskaņojumu un ikdienas dzīvi, uzskata Krievijas ārlietu ministra vietnieks Grigorijs Karasins.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Vairāku valstu, it īpaši Ukrainas un Baltijas valstu valdības ir pastiprinājušas spiedienu pret krievu kopienām, intervijā avīzei "Izvestija" paudis Krievijas ārlietu ministra vietnieks Grigorijs Karasins, vēsta RIA Novosti.

Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
Rēzeknes mērs netic krievu draudiem

"Pēdējā laikā manāms, ka vairāku valstu valdības un ekstrēmiski noskaņoti elementi pastiprinājuši spiedienu pret mūsu tautiešiem ar nepārprotamu mērķi ierobežot viņu tiesības. Lielākajā daļā valstu krievu kopienas aktīvi pūlas pretoties diskriminācijai, apvainojumiem un dažkārt pat atklātai nomelnošanai. Bieži viņiem nākas izmantot tiesvedības metodes, lai aizstāvētu savas tiesības, ko nosaka vietējie likumi," — viņš norādīja.

Jautāts par apsūdzībām, ko Baltijas valstis vērš pret Krieviju sakarā ar "piektās kolonnas" audzināšanu, Karasins piezīmēja: "Meli par "piekto kolonnu" nav pats labākais Baltijas politiķu un specdienestu izdomājums."

Karasins apliecināja, ka Krievijas valdība vērīgi seko tam, kā tiek nodrošinātas tautiešu tiesības, un nepieciešamības gadījumā jautājums tiek apspriests gan divpusēju konsultāciju ietvaros, gan autoritatīvās starptautiskajās organizācjiās.

Латвийский паспорт - Sputnik Latvija
Aizliegtie vārdi

"Signāli, kas nāk no daudzām pasaules valstīm, liecina, ka situācija ir sarežģīta. Protams, lielākā daļa valstu saglabā sirsnīgas attiecības ar Krieviju, taču viņpus okeāna iniciētā rusofobā propaganda nevar neiespaidot ārvalstīs dzīvojošo krievu noskaņojumu un ikdienas dzīvi," — paskaidroja diplomāts.

Viņš pavēstīja, ka saspringtākā situācija vērojama Ukrainā un Baltijas valstīs. Ārlietu ministra vietnieks paziņoja, ka krievu valodā izveidotu uzrakstu likvidēšana un krievvalodīgās preses izplatīšanas kavēšana ir rupji starptautisko saistību parkāpumi, ko Ukraina uzņēmusies ANO, Eiropas Padomes un EDSO ietvaros.

Karasins paskaidroja, ka situācija rada dziļas bažas.

Ziņu lente
0