Polijas Aizsardzības ministrija atzīst, ka "Krievijas agresija" pagaidām valstij nedraud

© REUTERS / Agencja Gazeta / Marcin StepienAM vadītājs Antonijs Macerevičs. Foto no arhīva
AM vadītājs Antonijs Macerevičs. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Tuvākajā laikā Polijai nedraud "agresija" no Krievijas puses, bet nepieciešamības gadījumā tā ir gatava reaģēt, paziņojis valsts AM vadītājs Antonijs Macerevičs. Vienlaikus viņš ierosina pastiprināt armiju.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Kā vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz avīzi Gazeta Polska, ministrs savā intervijā uzsvēra, ka pašreizējos apstākļos kara pieteikšanas ideja ir atkāpusies pagātnē, un tās vietā stājusies "kibernētiskā agresija", kas paredz valsts darbības stratēģisko spēju totālu iznīcināšanu.

"Šodien vairs nav jēgas runāt par klasisko kara pieteikumu un diplomātisko aparātu, pie kāda esam pieraduši vairāku gadsimtu laikā… Nevienā no pašreizējiem konfliktiem, tai skaitā arī Ukrainas teritorijas okupācijā karš nav pieteikts. Teritorija tiek ieņemta un okupēta ar dažādiem ieganstiem," — teica Macerevičs.

Polijas aizsardzības ministrs norādīja, ka NATO ir izstrādāta stratēģija un rīcības plāns šādiem gadījumiem. Jautāts, vai Polija ir gatava šādām darbībām, ministrs atbildēja apstiprinoši. "Taču nedomāju, ka tuvākajā laikā Polijai draud tāda agresija. Tomēr, ņemot vērā Ukrainas un Baltijas valstu apdraudējumu, jāņem vērā, ka situācija varētu nonākt tiktāl, un mums rastos nepieciešamība reaģēt," — viņš sacīja.

NATO. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
Polija plāno nosūtīt uz Latviju tanku rotu

Informācija par Baltijas valstu un Polijas apdraudējumu no Krievijas puses jau vairākkārt ir izskanējusi arī agrāk, lai arī Maskava pārliecinoši apliecina, ka Krievija nekad neuzbruks kādai no NATO valstīm. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atgādināja, ka NATO ir informēta par to, ka Maskava negatavojas uzbrukumam — alianse vienkārši izmanto šo retoriku, lai dislocētu papildu tehniku un bataljonus pie Krievijas robežām.

Polijas aizsardzības ministrs paskaidroja, ka Polijai nepieciešami helikopteri. "(Šīs lēmums — red.) tika pieņemts sakarā ar konkrētu risku. Svarīgs ir arī fakts, ka šā gada budžetā bija iekļauti konkrēti finanšu līdzekļi helikopteru iegādei," — viņš teica. Atbildot uz jautājumu, par kādiem draudiem ir runa, Macerevičs paziņojis, ka "šobrīd Krievijas Federācijas darbības ir agresīvākās".

Runājot par Polijas armijas vajadzībām, aizsardzības ministrs nosauca pretgaisa un pretraķešu aizsardzību, kā arī tādu sauszemes spēku stiprināšanu, kas "ļautu cīnīties ar jebkuru hibrīduzbrukumu, kāds sagaidāms kā mūsu potenciālā ienaidnieka pirmais trieciens." Līdz ar to, pēc ministra domām, vissvarīgākās ir Polijas speciālo vienību vajadzības, piemēram, helikopteri.

Pēdējā NATO samitā Varšavā tika pieņemts lēmums par alianses austrumu flanga pastiprināšanu. Jau 2017. gadā NATO plāno izvietot Baltijas valstīs un Polijā četrus daudznacionālos bataljonus.

 

Ziņu lente
0