NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs nesen kritiski komentēja Krievijas raķešu kompleksu "Iskander" dislokāciju Kaļiņingradas apgabalā: tas viss atbilstot uzvedībai, ko viņi vēro jau ilgu laiku. Alianses reakciju komentē starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" komentētājs Aleksandrs Hroļenko.
26.-27. oktobrī Briselē pulcēsies 28 NATO dalībvalstu aizsardzības ministri, lai apspriestu Krievijas operatīvi taktisko raķešu kompleksu pārdislokāciju.
Polijas aizsardzības ministrs jau ir paudis viedokli par to, ka raķešu kompleksu "Iskander-M" izvietošana Kaļiņingradas apgabalā no Krievijas puses esot "neadekvāta reakcija" uz NATO darbībām. Latvija pastiprināja sauszemes un jūras robežu, kā arī gaisa telpas novērošanu.
Iepriekš Krievijas Aizsardzības ministrija paskaidroja, ka raķešu kompleksa transportēšana nav notikusi slepeni.
Ar mērķi uzlabot kaujas gatavību "Iskanderu" komandas ik gadus pilnveido savu meistarību, dažādiem paņēmieniem (tostarp arī pa gaisu un jūru) pārvarot ievērojamus attālumus.
6. oktobrī kaujas gatavības līmeņa pārbaudes gaitā tika izsludināta trauksme raķešu spēku nodaļai, kuras bruņojumā iekļauts operatīvi taktiskais lkomplekss "Iskander-M" Ivanovas apgabalā. Iepriekš "Iskanderi" tika izmantoti poligonos Astrahaņas, Amūras un Ļeņingradas apgabalos.
Kompleksus neslēpjam
Aprīlī nosacītajam pretiniekam neizdevās identificēt kompleksa "Iskander-M" samazinātās radiolokācijas identifikācijas spārnoto raķeti (lai arī viņi centās), un tā trāpīja tieši mērķī. Tā bija informācija pārdomām murgaino ideju autoriem par amerikāņu kodolieroču preventīvo pielietošanu Eiropā. Vienkārša un uzskatāma informācija.
ASV nacionālās militārās stratēģijas un Rietumos populārās globālā acumirklīgā uzbrukuma (Prompt Global Strike) koncepcijas ietvaros tiek veidoti atbruņojoša un iznīcinoša trieciena līdzekļi uzbrukumam pretinieka (par tādiem tiek uzskatīta Krievija, Ķīna, Ziemeļkoreja un Irāna) kodolieroču vadības centriem. Atbildes trieciena raķetes plānots iznīcināt ar amerikāņu PRA sistēmu.
Esošās un perspektīvās PRA sistēmas kompleksus "Iskander-M" pārtvert nespēj. Vadāmās raķetes iespējams aprīkot ar kodolgalviņām. No Kaļiņingradas apgabala tās var sasniegt Vāciju. Lūk, kāpēc aliansi tā satraukusi "Iskanderu" plānotā pārdislokācija Baltijas jūras krastos.
Zīmīgi ir tas, ka ierastā Krievijai naidīgā retorika neparedz ne stingru atbildi, ne raķešu kompleksu dislokāciju pie Kaļiņingradas, ne arī NATO karaspēka palielināšanos Austrumeiropā.
Krievija nevienam nedraud. Operatīvi taktiskais raķešu komplekss "Iskander-M" iekļauts Krievijas raķešu brigāžu bruņojumā jau vairākus gadus, un NATO ierēdņu kritiskie komentāri tam nav vajadzīgi.
Starptautiskā atbalss
Britu izdevums The Observer par "Iskanderiem" Kaļiņingradas apgabalā raksta: "No militārā viedokļa tas kardināli maina spēku izkārtojumu reģionā. Arī no politiskā viedokļa tas var novest pie nopietnas destabilizācijas. Tā ir īsta Karību krīze reģiona mērogā, pie tam šajā gadījumā Maskava novieto kodolraķetes līdzās Rietumu nometnei, saņemot stratēģiskas priekšrocības." Rietumos tikai retais apšauba Krievijas agresīvos nodomus.
"Iskandera" lidojums no Kaļiņingradas līdz Varšavai ilgst tikai divas minūtes, bet Varšava cerēja uz amerikāņu karaspēku un "Tomahawk". Piecsimt kilometru attālumā no Kaļiņingradas apgabala ir neaizsargātā Berlīne.
Arī franču Le Monde konstatē: "Krievija atkal ir viena pret visiem."
Taču pastāv arī cits viedoklis, ko pauž Ķīna un Krievija. 11. oktobrī kopīgajā brīfingā par pretraķešu aizsardzību, kas notika starptautiskajai drošībai veltītā Sjanšaņa foruma ietvaros augsti stāvoša Ķīnas militāra amatpersona paziņoja: "Īstenojot PRA sistēmas pakāpeniskas izvēršanas plānu Eiropā, ASV nav sniegušas juridiskas garantijas tam, ka sistēma netiks pavērsta pret Krieviju. Pie tam realitātē tā tieši apdraud Krieviju."
Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās operatīvās pārvaldes priekšnieka vietnieks Viktors Poznihirs piebilda: "ASV cer ar tās (PRA sistēmas – red.) palīdzību iegūt iespēju nesodīti izdarīt pēkšņu kodolraķešu uzbrukumu jebkurā pasaules reģionā, tostarp arī Krievijā un Ķīnā."
Par amerikāņu spārnoto raķešu uzbrukuma mērķi var kļūt gandrīz visa Krievijas daļa, kas atrodas Eiropā. Starta iekārtu Mk-41 pārveidošanu spārnoto raķešu Tomahawk vajadzībām bāzēs Eiropā un uz PRA kuģiem iespējams veikt slepeni un ātri.
Iekārtas Mk-41, ko ASV plāno izvietot Rumānijā un Polijā, spēj nest tālā darbības rādiusa raķetes Tomahawk (attālums — līdz 2500 km), un tas ir Līguma par vidēja un maza darbības rādiusa raķetēm pārkāpums, kas aizliedz sauszemes raķešu kompleksu izvēršanu, kuru darbības rādiuss pārsniedz 500 km.
Krievija ir spiesta atbildēt uz Rietumu naidīgajiem pasākumiem, un tas tiek veikts, izvietojot kompleksus "Iskander-M" pie savām robežām.
Kvaziballistiskās garantijas
Operatīvi taktiskais raķešu komplekss "Iskander-M" paredzēts precīzai neliela izmēra un laukuma mērķu apšaudei līdz 500 km attālumā. Efektivitātes ziņā tas ievērojami pārsniedz citus Krievijas un ārvalstu analogus (Lance, ATACMS, Pluton) un iespēju kompleksa ziņā līdzinās kodolierocim.
Galvenās "Iskandera" priekšrocības: stratēģiskā mobilitāte, iespēja slēpti organizēt kaujas dežūru un izdarīt raķešu triecienu, automātiskais aprēķins un raķešu lidojuma uzdevuma datu ievade, liela kaujas uzdevuma izpildes iespēja apšaudes un radioelektroniskās pretestības apstākļos.
Komplekss integrēts ar dažādām izlūkošanas un vadības sistēmām. Tas var saņemt informāciju par mērķi no mākslīgā pavadoņa, izlūklidmašīnas vai bezpilota lidaparāta.
Komplekss var izmantot divu tipu raķetes: aeroballistiskās 9М723, kas lido pa kvaziballistisko trajektoriju, un spārnotās raķetes 9М728 vai R-500. Pirmās tiek izmantotas liela laukuma mērķu iznīcināšanai (ar jauno paštēmējošo galviņu novirze nepārsniedz 5 metrus), otrās – precīzai apšaudei (novirze nepārsniedz 1 metru.
Raķešu kombinācijas nedod nekādu iespēju atvairīt uzbrukumu.
