23:22 19 Janvāris 2017
Rīga+ 3°C
Tiešraide
Zviedrijas premjerministrs Stefans Levēns. Foto no arhīva

Zviedrijas premjerministrs noraida Krievijas militāro draudu risku

REUTERS / Lucas Jackson
Pasaulē
Saņemt īso saiti
18

Karavīru paātrināta dislokācija Gotlandes salā nav saistīta ar Zviedrijas militāro apdraudējumu, pavēstīja valsts premjerministrs Stefans Levēns.

RĪGA, 20. septembris — Sputnik. Lēmums organizēt militāro spēku pastāvīgu dislokāciju Gotlandes salā Baltijas jūrā nav saistīts ar draudiem no Krievijas puses, paziņoja Zviedrijas premjerministrs Stefans Levēns.

Vakar preses izdevums Dagens nyheter ziņoja, ka Zviedrija konstatēti augoši draudi no Krievijas puses, taču to būtība tiek turēta noslēpumā. Žurnālisti pauda viedokli, ka armijas daļas operatīvā dislokācija Gotlandē liecina par izmaiņām "izlūkošanas datu kopainā."

Šī informācija nav patiesa, pavēstīja Zviedrijas premjerministrs.

"Es jau iepriekš teicu, un šī informācija nav mainījusies: tieša militāra apdraudējuma Zviedrijai nav," — aģentūra RIA Novosti citēja Zviedrijas valdības vadītāja paziņojumu aģentūrai TT politiķa vizītes laikā Ņujorkā.

Pēkšņa konservācijas izbeigšana

Armijas daļa Gotlandē tika likvidēta 2005. gadā. Karavīriem bija jāatgriežas salā ne vēlāk kā 2018. gada 1. janvārī. Taču pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka vadība par sešiem mēnešiem saīsinājusi termiņu, un karavīri atgriezīsies Gotlandē nākamā gada vasarā.

Salā dislocētajā garnizonā būs iekļauta mehanizētā un tanku rota. Mehanizētās rotas sastāvā būs 168 karavīri un 15 transporta līdzekļi, kas šeit atradisies pastāvīgi. Tanku rotas sastāvā būs 120 cilvēki un 10 bruņumašīnas. Paredzēta īslaicīga tanku rotas dislokācija.

Zviedrijas ārlietu ministrs Peters Hultkvists, komentējot šo lēmumu, uzsvēra, ka uzbrukums valstij nedraud.

Jau ziemā Zviedrijas Bruņoto spēku komandieris Mikaels Budiens paziņoja, ka valsts nejūt tiešu militāro apdraudējumu no Krievijas puses, taču Baltijas jūras reģions ir zona, kurā iespējama konfrontācija.

Kodolkara draudi

Augustā savā rakstā zviedru avīzē Göteborgs-Posten Leifs Elinders, Anderss Rumelše un Mārtins Jelins — ārsti un aktīvi miera kustības dalībnieki, brīdināja, ka Zviedrija — Krievijas kaimiņvalsts — iespējama kodolkara gadījumā kļūs par mērķi.

Raksta autori uzskata, ka Zviedrijas tuvināšanās NATO palielina risku būt ievilktai karā. Viņi atgādināja, ka neatkarīgie amerikāņu eksperti NATO kara spēles pie Krievijas robežām uzskata par provokatīvu un riskantu rīcību.

Valstis, kurās ir NATO bāzes, riskē nokļūt Krievijas uzmanības centrā. Daudzas valstis uzskata, ka saņems aizsardzību, ja pievienosies NATO. Tomēr asimetriskā militāri stratēģiskā līdzsvara apstākļos efekts būs pretējs.

Pēc temata

Igaunijas prezidentu pārsteidz kaimiņvalstu nevēlēšanās iestāties NATO
Zviedrijas prese apspriež slepenus draudus no Krievijas puses

Galvenie temati