RĪGA, 2. augusts — Sputnik. Miljardieris Donalds Tramps, ASV prezidenta kandidāts no republikāņu partijas, uzskata, ka Krimas teritoriālās piederības jautājums jau ir pagātnē un mēģinājums to atgūt varētu novest pie Trešā pasaules kara.
Krima un Sevastopole iekļāvās Krievijas sastāvā atbilstoši 2014. gada martā organizētā referenduma rezultātiem. Pussalas atgriešanos Krievijas sastāvā atbalstīja 96,77% Krimas un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju.
Trampa Krimas kampaņa
Intervijā telekanālam FoxNews Tramps atzīmēja, ka Krimas piederības jautājumā "vilciens ir aizgājis."
"Kas attiecas uz Krimu, viņi (Krievija) tur ir jau divus gadus. Tāpēc, domāju, varētu teikt, ka tā (Krima) pēc būtības ir prom," – Trampa vārdus citē RIA Novosti.
Pagājušajā nedēļas nogalē diskusijas gaitā telekanālā ABC Tramps paziņoja, ka "Putins neies uz Ukrainu". Raidījuma vadītājs attrauca, ka "Putins jau ir Ukrainā", ņemot vērā amerikāņu medijos izplatīto viedokli, ka Krievijas karaspēks atrodoties Ukrainas austrumos.
"Šis cilvēks teica, ka viņi (Krievija) jau ir Ukrainā. Es teicu, ka tas bija pirms diviem gadiem. Jūs gribat atgriezties? Jūs gribat Trešo pasaules karu, lai to (Krimu) atgūtu?" – atbildēja Tramps.
Prezidenta kandidāts no jauna apsolīja, ka gadījumā, ja tiks ievēlēts, viņš "izvērtēs" jautājumu par Krimas piederību Krievijai. Tramps piebilda, ka viņa rīcībā esošās ziņas liecina, ka reģiona iedzīvotāji vēlas būt ar Krieviju, nevis tur, kur viņi bija agrāk, t.i. ar Ukrainu.
Nekā personīga
Intervijā FoxNews Tramps paziņoja, ka nav pazīstams ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
"(ASV prezidents Baraks) Obama saka, ka Tramps, iespējams, draudzējas ar Putinu, taču es ar viņu nedraudzējos – es neesmu pazīstams ar Putinu," – pavēstīja Tramps.
Politiķis vairākkārt raksturojis Putinu kā "spēcīgu līderi", tādēļ viņam nācās uzklausīt kritiku no oponentu puses. Vairāki amerikāņu mediji apgalvo, ka republikānim esot izveidojušies sakari ar Krievijas valdību. Maskava kategoriski noliedz visas apsūdzības par iejaukšanos ASV iekšpolitikā.
Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs iepriekš paziņoja, ka Trampa teiktais par iespējām izvērtēt jautājumu par Krimas atzīšanu Krievijas sastāvā nevar mainīt Krievijas valdības attieksmi pret amerikāņu politiķi, jo nav iespējams izdarīt nekādus secinājumus uz priekšvēlēšanu retorikas pamata.
Trīsdesmit gadus vēlāk
Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vitālijs Čurkins pastāstīja, kādus iespaidus guvis pēc tikšanās ar Trampu, kas notikusi gandrīz pirms 30 gadiem.
Atrodoties diplomātiskajā dienestā – PSRS vēstniecībā ASV, Čurkins pavadīja Ņujorkā vēstnieku Juriju Dubiņinu, kurš tikās ar vairākiem vadošajiem uzņēmējiem, kuru vidū bijis arī Tramps.
"Uz mani lielu iespaidu atstāja viņa spēcīgā un atklātā pieeja biznesam. Tāds ir mans personīgais vērojums, ko ieguvu pirms 30 gadiem," – stāstīja Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO.
Ar mainīgiem panākumiem
Jaunākā sociologu saņemtā statistika liecina, ka par demokrātu partijas kandidāti Hilariju Klintoni balsotu 52% amerikāņu, par Trampu – 43%. Demokrātiskās partijas kongresā Klintoni atbalstīja slavenības, karavīru ģimenes, politiķi un biznesmeņi. CNN/ORC aptauja liecina, ka minētais atbalsts viņai nodrošinājis papildu septiņus procentpunktus.
Pirms nedēļas Republikāņu partijas kongresa noslēgumā Tramps apsteidza Klintoni par trim procentpunktiem. Par viņu bija gatavi balsot 48% amerikāņu.
Turklāt salīdzinājumā ar citu Demokrātiskās partijas kandidātu reitingiem, kas fiksēti pēc partijas kongresiem, Klintones pašreizējais reitings ir viens no zemākajiem. 2000. gadā pēc kongresa Albertu Goru atbalstīja 45% amerikāņu – tas bija zemākais rezultāts pēdējo 20 gadu laikā.
