RĪGA, 11. jūlijs — Sputnik. "Pretēji miera un stabilitātes uzturēšanas objektīvajām interesēm, nepieciešamībai apkopot visu atbildīgo starptautisko spēlētāju potenciālu, lai pretoties reālajiem, nevis izdomātajiem mūsdienu izaicinājumiem, alianse savus spēkus izmanto, lai "apturētu" neesošos draudus no Austrumiem," – teikts Krievijas Ārlietu ministrijas mājas lapā publicētajā paziņojumā.
"NATO flangu pārsteidzoši nelīdzsvarotā nostiprināšana no dienvidiem jūtamo nebijuša mēroga teroristisko draudu fonā liecina par bloka politikas acīmredzamu atsvešināšanos no nopietnām vajadzībām sekmēt NATO dalībvalstu pilsoņu drošību," – atzīmē Krievijas Ārlietu ministrija.
Šī gada 13. jūlijā paredzētajā Krievijas un NATO Padomes sēdē, kurā tiksies pušu pastāvīgie pārstāvji, Krievija sagaida NATO pārstāvju "detalizētu paskaidrojumu" par militārā bloka pastiprināšanos "visos azimutos", informēja Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.
NATO samitā Varšavā tika pieņemts lēmums par alianses austrumu flanga nebijušu pastiprināšanos. Alianse plāno jau 2017. gadā dislocēt Baltijas valstīs un Polijā četrus daudznacionālos bataljonus. Zināmas ir arī valstis, kas veidos bataljonu kodolu: Kanāda (Latvijā), Vācija (Lietuvā), Lielbritānija (Igaunijā) un ASV (Polijā).
Alianse pieņēmusi lēmumu arī par "savas klātbūtnes līdzsvarotu paplašināšanu Melnās jūras reģionā" un Rumānijas un Bulgārijas daudznacionālās brigādes formēšanu, kas veidos alianses daudznacionālo spēku sagatavošanas bāzi.
"Bloka deklarēto "miermīlīgo tieksmju" kontekstā interesants ir arī Briseles viedoklis jautājumā par mūsu partneru – somu iniciatīvu, tas ir "Nīnistes plānu" par aviācijas drošības sekmēšanu Baltijā," – paziņoja Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.
Somijas un Krievijas prezidenti Sauli Nīniste un Vladimirs Putins tikšanās laikā 2. jūlijā bija vienisprātis par to, ka būtu jāaizliedz kara aviācijas lidojumi ar izslēgtām identifikācijas iekārtām. Vladimirs Putins uzdeva izskatīt šo jautājumu Krievijas un NATO Padomes gaidāmajā sēdē, kas notiks Briselē.
NATO ignorē Vašingtonas un Briseles iniciētās Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmas plānu paātrinātas īstenošanas negatīvās sekas – tās rezultātā apdraudēta visa Eiropas un Atlantijas drošības sistēma, — uzsvēra Marija Zaharova, apkopojot NATO samita rezultātus.
8. jūlijā NATO ziņoja par alianses PRA sistēmas pacelšanu operatīvās gatavības pamata līmenī un paaugstināja savas kiberaizsardzības sistēmas prioritāti. Alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paskaidroja, ka Eiropas PRA sistēma izveidota tikai aizsardzībai un neapdraud Krievijas kodolieroču potenciālu, taču Krievija neuzskata, ka tamlīdzīgi apgalvojumi būtu pietiekami pārliecinoši.
"Pie tam vēl joprojām tiek apzināti ignorētas ilgtermiņa negatīvās sekas un risks visai Eiropas un Atlantijas drošības sistēmai, kas rodas Vašingtonas un Briseles mērķtiecīgo darbību rezultātā, mainot pašreizējo spēku līdzsvaru, tostarp arī paātrināti īstenojot ASV un NATO pretraķešu aizsardzības plānus Eiropā," – komentēja Krievijas ĀM oficiālā pārstāve.
Marija Zaharova uzsvēra, ka centieni "demonizēt" Krieviju, "lai attaisnotu spertos soļus militārās celtniecības sfērā un novērstu uzmanību no alianses un atsevišķu tās dalībvalstu destruktīvās lomas – krīžu provocēšanas un spriedzes avotu uzturēšanas dažādos pasaules reģionos iegūst patiešām hipertrofētu formu."
