RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs nav pārliecināts, ka aliansei ir jārīko augsta līmeņa Krievijas un NATO tikšanās – šādu viedokli viņš pauda pirms samita un piebilda, ka šīs jautājums jārisina pakāpeniski, raksta RIA Novosti.
"Mēs tikāmies ar Krieviju vēstnieku līmenī. Tas notika aprīlī, un atkārtosim tikšanos nākamnedēļ. Iepriekš tikāmies arī ministru līmenī, pirms dažiem gadiem – arī valstu vadītāju līmenī. Tagad mums jāpievērš uzmanība vēstnieku pārrunām nākamnedēļ, tad pakāpeniski jāizvērtē, vai mums vajadzīga augstākā līmeņa tikšanās. Es domāju, ka vēl pāragri minēt, kad tas varētu notikt," — sacīja Stoltenbergs.
Plānots, ka Krievijas un NATO Padomes sēde pastāvīgo pārstāvju līmenī notiks jau pēc samita — 13. jūlijā alianses galvenajā mītnē Briselē.
Pie vecā atgriezties nevar
Vienlaikus Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers neisaka atgriezties pie "vecajiem laikiem" attiecībās ar Krieviju.
"Mūsu kopējais mērķis ir atgriezties pie drošības pēc divarpus gadus ilgas nestabilitātes visā Eiropā, — teica ministrs. — Mēs nedrīkstam pieļaut atgriešanos pie "jaunās vecas" konfrontācijas."
Šteinmeiers ir pārliecināts, ka drošības pasākumi Austrumeiropā, ko alianse plāno pieņemt samitā un gatavība dialogam ar Krieviju — tas ir "vienas medaļas divas puses".
"Viens nav iespējams bez otra, vienam bez otra nav jēgas," — uzsvēra ministrs. Viņš arī vērsies pie NATO partneriem ar aicinājumu izvairīties no attiecību saasinājuma.
"Mums ir jāseko, lai šis noskaņojums nebūtu sagrozīts un nenovestu pie nepareizas uztveres saspīlējuma dēļ," — sacīja Vācijas Ārlietu ministrijas vadītājs.
Lietuva jau svin panākumus
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite paziņojusi, ka Varšavā gaidāms vēsturisks panākums, kas garantē Lietuvai maksimālu drošību kopš neatkarības atjaunošanas.
"Mēs sagaidām, ka Varšavā pirmo reizi tiks ieviesti konkrēti kolektīvās militārās aizsardzības pasākumi, kas neļautu Krievijai apdraudēt mūsu reģionu. Runa ir par instrumentiem ar reālām militārajām iespējām — ieročiem un karavīriem, kā arī koordinētām darbībām," — teica Grībauskaite.
Lietuvas prezidenti iepriecina fakts, ka samitā tiks apstiprināts, kuras valstis vadīs daudznacionālos bataljonus Baltijā un Polijā. Viņa pauda atbalstu daudznacionālās brigādes izveidei arī Rumānijā un Bulgārijā.
Polija iebilst pret "vājām vietām"
Polijas prezidents Andžejs Duda uzskata, ka NATO samits kļūs par vēsturiskunotikumu. Viņš ir pārliecināts, ka Varšavā tiks pieņemti tādi lēmumi dlrošības jautājumos, pateicoties kuriem alianses teritorijā vairs nebūs nevienas "vājās vietas".
Polijas valsts vadītājs pieminēja arī vietu pie Lietuvas robežas – Suvalki, kas šobrīd varētu būt potenciāli apdraudēts no pretinieka puses.
"NATO ir jādarbojas un jāveido drošības arhitektūra tā, lai tādu vietu, ko varētu nosaukt par vājiem punktiem, nepaliktu … Es runāju ne tikai par Poliju, es runāju par to, lai tādu nebūtu vispār nevienā vietā pasaulē Ziemeļatlantijas alianses teritorijā," — teica Duda.
Viņš izteica cerību, ka samitā pieņemtie lēmumi radīs "piemērotu drošības stāvokli".