RĪGA, 1. jūlijs — Sputnik. No NATO militārajām struktūrām Francija izstājās 1966. gada 1. jūlijā, pie tam paliekot alianses politiskajā sistēmā.
Tādējādi republikas prezidents Šarls de Golls nodrošināja bruņoto spēku pakļautību nacionālajai virspavēlniecībai.
Pie tam Francija ir viena no valstīm, kas piedalījās NATO dibināšanā. Tamlīdzīgs solis "aukstā kara" karstākajā periodā Amerikas valdībai neradīja ne mazāko sajūsmu.
Organizācija tika izveidota 1948. gadā ar mērķi aizsargāt Eiropu no "padomju iebrukuma". Briseles pakts, ko parakstīja Beļģija, Lielbritānija, Luksemburga, Nīderlande un Francija, veidoja "Rietumeiropas savienības" pamatu, un to pieņemts uzskatīt par Ziemeļatlantijas alianses izveides sākumu.
Paralēli ritēja sarunas starp ASV, Kanādu un Lielbritāniju. Vēlāk sekoja Eiropas valstu pārrunas ar ASV un Kanādu par vienotas savienības izveidi.
2007. gadā NATO bruņotajos spēkos bija vairāk nekā pieci miljoni karavīru, tostarp arī trīs miljoni no Eiropas.
NATO neoficiālās prasības liecina, ka alianses dalībvalstu pienākums ir vismaz 2% IKP atvēlēt aizsardzības vajadzībām. Tomēr no 25 NATO dalībvalstīm Eiropā šo prasību pilda tikai Lielbritānija, Grieķija un Igaunija.
Vienīgais izņēmums ir ASV, kas aizsardzībai atvēl 3,5% IKP. Vācija šīm vajadzībām tērē tikai 1,2% IKP.
