20:52 23 Janvāris 2017
Rīga+ 2°C
Tiešraide
Foto

Katiņas mežs baismīgu notikumu liecinieks

Saņemt īso saiti
49
  • Smoļenskas latviešu biedrības 100. gadskārtas dienās Smoļenskas iedzīvotāji, Latvijas vēstniece Krievijā Astra Kurme un Latvijas delegācija apmeklēja vienu no baismīgākajām vietām uz zemes – Katiņas meža masīvu, kur Staļina represiju laikā nogalināti un kopējos kapos apglabāti 4 415 poļi un vismaz 6 tūkstoši Smoļenskas novada iedzīvotāju, kuru vidū bija liels skaits latviešu.
  • Katiņas memoriāls tika atklāts 2000. gada 28. jūlijā – tas bija pirmais starptautiskais Staļina represiju upuru piemineklis Krievijā. Tā izveidi sekmēja Krievijas Kultūras ministrija un Polijas Atmiņas, cīņas un moceklības padome.
  • Kompleksu veido divas daļas – poļu un krievu (padomju) elementi. No galvenās alejas ceļi dalās – apmeklētāji var iet uz vienu vai otru kompleksa pusi, taču galā ceļi satiekas.
  • Poļu un krievu robežas te ir nosacītas. Starpība tikai tā, ka poļu pusē ritēja nopietni pētījumi, un noskaidroti visu Katiņas mežā apglabāto karavīru un virsnieku uzvārdi.
  • Ģenerāļu Mečislava Smoravinska un Broņislava Bogatireviča kapu plāksnes.
  • Kopējā siena ar Kozeļskas nometnes ieslodzīto sarakstiem, kurā līdz nāves soda brīdim bija ieslodzīti poļi. Vārdi iegravēti vienotā stilā bez atstarpēm, gluži kā uz rakstāmmašīnas. Izceļas tikai viens uzvārds – Janīna Antoņina Levandovska, lidotāja un vienīgā sieviete, kas nošauta līdz ar citiem poļu pilsoņiem.
  • Tālāk zem betona plāksnes – katra nogalinātā karavīra un virsnieka plāksnītes.
  • Uz dažādām plāksnītēm redzamas represiju upuru forogrāfijas, kuras šurp atveduši bojāgājušo karavīru un oficieru radinieki.
  • Visas kompozīcijas poļu pusē radītas no īpaša sakausējuma, kurš ar laiku kļuvis brūns un uz tā parādījušās asinīm līdzīgas pēdas. Tāda bija autoru iecere.
  • Poļi tika nogalināti 1940. gada pavasarī, un ilgus gadus padomju valdība par to vainoja vāciešus, līdz beidzot atzina savu vainu pagājušā gadsimta 80. gadu beigās.
  • Virs brāļu kapa ar poļu mirstīgajām atliekām paceļas katoļu krusts. Saskaņā ar autoru ieceri, tas it kā tiecas augšup.
  • Taču ilgi pirms šiem notikumiem uz Katiņas mežu tika vestas NKVD pagrabos nomocīto padomju pilsoņu mirstīgās atliekas. Viņu vidū bija arī liels skaits neuzticamu latviešu.
  • Te ir deviņi kapi, kuru perimetrus ieskauj nepareizas formas iežogojumi, kas simbolizē, ka upuru skaits nav zināms. Saskaņā ar autoru ieceri, nepareizā forma simbolizē arī padomju ģimeņu salauztos likteņus.
  • Te ir deviņi kapi, kuru perimetrus ieskauj nepareizas formas iežogojumi, kas simbolizē, ka upuru skaits nav zināms. Saskaņā ar autoru ieceri, nepareizā forma simbolizē arī padomju ģimeņu salauztos likteņus.
  • No katras kapa kopiņas pie citām stiepjas koka laipas – tā kompleksa autori nolēma pasargāt padomju pilsoņu mieru, kuri šeit apglabāti uz katra soļa, jo mirstīgās atliekas nav pārapbedītas.
  • Tādos vagonos Staļina nometnēs tika nogādāti neuzticamiepadomju pilsoņi.
  • Nelielajā vagonā tika sadzīti līdz 40 cilvēki. Gulēt nācās pēc kārtas vai cieši saspiežoties kopā un vienlaikus pagriežoties no viena sāna uz otru.
  • Tualete – šāds spainis vai caurums grīdā. Vagonus nevēra vaļā nedēļām ilgi, līdz sastāvs nonāca pie mērķa.
  • Poļu karavīru un virsnieku personiskās mantas, atrastas Katiņas mežā izrakumos 90. gadu vidū.
  • Poļu karavīru un virsnieku izcilības zīmes un apbalvojumi.
  • Staļina represiju upuru dokumenti Katiņas memoriālā kompleksa muzejā.
  • Dala Katiņas muzeja eksponātu veltīta Staļina represiju upuriem – latviešiem.
  • Atšķirībā no padomju pilsoņiem, kurus pirms nošaušanas un apbedīšanas izģērba, poļiem netika atņemts formas tērps, tāpēc katru upuri ir izdevies atpazīt. Savukārt mūsu pilsoņu tuviniekiem Staļina bendes neatstāja ne mazāko iespēju jebkad atpazīt tuvinieku mirstīgās atliekas un apbedīt cilvēciski.
Sputnik , Alexey Tikhomirov
Smoļenskas latviešu biedrības 100. gadskārtas dienās Smoļenskas iedzīvotāji, Latvijas vēstniece Krievijā Astra Kurme un Latvijas delegācija apmeklēja vienu no baismīgākajām vietām uz zemes – Katiņas meža masīvu, kur Staļina represiju laikā nogalināti un kopējos kapos apglabāti 4 415 poļi un vismaz 6 tūkstoši Smoļenskas novada iedzīvotāju, kuru vidū bija liels skaits latviešu.

Katiņas memoriāls atrodas 20 kilometru attālumā no Smoļenskas centra, starp Gņezdovo un Katiņas ciemiem. Mežā, ko dēvē arī par Nāves ieleju, nošauti un apglabāti vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku – Padomju Savienības un Polijas pilsoņi.

Smoļenskas latviešu biedrības 100. gadskārtas dienās Smoļenskas iedzīvotāji, Latvijas vēstniece Krievijā Astra Kurme un Latvijas delegācija apmeklēja vienu no baismīgākajām vietām uz zemes — Katiņas meža masīvu, kur Staļina represiju laikā nogalināti un kopējos kapos apglabāti 4 415 poļi un vismaz 6 tūkstoši Smoļenskas novada iedzīvotāju, kuru vidū bija liels skaits latviešu.

Katiņas memoriāls tika atklāts 2000. gada 28. jūlijā — tas bija pirmais starptautiskais Staļina represiju upuru piemineklis Krievijā. Tā izveidi sekmēja Krievijas Kultūras ministrija un Polijas Atmiņas, cīņas un moceklības padome.

Kompleksu veido divas daļas — poļu un krievu (padomju) elementi. No galvenās alejas ceļi dalās — apmeklētāji var iet uz vienu vai otru kompleksa pusi, taču galā ceļi satiekas. Poļu un krievu robežas te ir nosacītas. Starpība tikai tā, ka poļu pusē ritēja nopietni pētījumi, un noskaidroti visu Katiņas mežā apglabāto karavīru un virsnieku uzvārdi. Ģenerāļu Mečislava Smoravinska un Broņislava Bogatireviča kapu plāksnes, kopējā siena ar Kozeļskas nometnes ieslodzīto sarakstiem, kurā līdz nāves soda brīdim bija ieslodzīti poļi, bet tālāk zem betona plāksnes — katra nogalinātā karavīra un virsnieka plāksnītes.

Visas kompozīcijas poļu pusē radītas no īpaša sakausējuma, kurš ar laiku kļuvis brūns un uz tā parādījušās asinīm līdzīgas pēdas. Tāda bija autoru iecere.

Poļi tika nogalināti 1940. gada pavasarī, un ilgus gadus padomju valdība par to vainoja vāciešus, līdz beidzot atzina savu vainu pagājušā gadsimta 80. gadu beigās.

Taču ilgi pirms šiem notikumiem uz Katiņas mežu tika vestas NKVD pagrabos nomocīto padomju pilsoņu mirstīgās atliekas. Viņu vidū bija arī liels skaits "neuzticamu latviešu".

No 1938. gada visu Katiņas mežu veidoja kurgāni, kuros līdz pat šai dienai guļ tūkstošiem padomju pilsoņu. Dati liecina, ka viņu skaits, iespējams, sasniedz sešus tūkstošus. Taču nekādi izrakumi šeit nav veikti. Tikai nesen FDD nodeva sarakstus ar trim tūkstošiem cilvēku. Acīmredzot viņi guļ šeit, tūkstošiem citu nezināmu Staļina represiju upuru vidū.

Šī kompleksa daļa ļoti atšķiras no poļu puses. Centrā uzstādīts desmit metrus augsts pareizticīgo krusts — mūžīgas piemiņas un nožēlas simbols. Te ir deviņi kapi, kuru perimetrus ieskauj nepareizas formas iežogojumi, kas simbolizē, ka upuru skaits nav zināms. No katras kapa kopiņas pie citām stiepjas koka laipas — tā kompleksa autori nolēma pasargāt padomju pilsoņu mieru, kuri šeit apglabāti uz katra soļa, jo mirstīgās atliekas nav pārapbedītas.

Memoriālu ieskauj sēta, bet aiz tās mežā atrodas vēl vairāk nekā 200 nesakārtotas Staļina represiju upuru kapavietas. 2009. gadā šeit uzstādīta piemiņas zīme, taču nolemts saglabāt baismīgā meža agrāko izskatu. Iespējams, tam vēl nav pienācis īstais laiks.

  • Līgatnes padomju laiku bunkurs: kā izdzīvot pazemē
    Pedējā atjaunošana: 16:24 23.01.2017
    16:24 23.01.2017

    Līgatnes padomju laiku bunkurs: kā izdzīvot pazemē

    Kas atrodas trīs stāvu dziļumā zem zemes Vidzemes mežos? To parādīs Sputnik fotolente

    8
    32
  • Ielu ēdienu festivāls Rīgā
    Pedējā atjaunošana: 12:33 16.01.2017
    12:33 16.01.2017

    No burgeriem līdz austerēm: ielu ēdienu festivāls Rīgā

    Rīgas ielu ēdienu festivāla gardākie brīži Sputnik fotolentē

    18
    24
  • Sniega klātā Tallina vakarpusē
    Pedējā atjaunošana: 17:05 12.01.2017
    17:05 12.01.2017

    Sniega klātā Tallina vakarpusē

    Apsnigusī Tallinas Vecpilsēta pārsteidzoši pārvēršas. Vakarpusē tā kļūst līdzīga pasaku pilsētai, kur dzīvojuši Hansa Kristiāna Andersena pasaku varoņi. Šķiet, tūlīt jau ielā parādīsies Sniega karalienes kamanas.

    15
    20
  • Piesnigusi Sicīlija: daba ir sajukusi prātā
    Pedējā atjaunošana: 12:16 11.01.2017
    12:16 11.01.2017

    Apsnigusī Sicīlija: daba ir sajukusi prātā

    Itāļu fotogrāfs iemūžinājis neparastu dabas kataklizmu Sicīlijā: ar sniegu klāti kaktusi un palmas saulainajā salā Itālijas dienvidos.

    35
    12

Galvenie temati