Nesen LTV raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" žurnālisti veica lietderīgu pētījumu. Tas ir aktuāls mūsdienu hibrīdkaru laikos, kad no katra stūra skan "pats esi muļķis". Taču nav skaidrs, kurš kliedz, un bieži pat nav saprotams, kam domāta ziņa.
Žurnālisti vērsās pie četru valstī lielāko partiju vadības ar jautājumu: vai partija piesaista sociālajos tīklos troļļus savu interešu aizsardzībai un propagandai, nežēlīgai cīņai ar ideoloģisko pretinieku?
Zaļo un zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze noliedz, ka apvienība izmantotu troļļus, un atzīst, ka ZZS aktivitāte sociālajos tīklos nav īpaši liela – par interneta pastāvēšanu partija uzzinājusi tikai nesen.
Lai arī "Vienotība" un tās pārstāvji Twitter ir manāmi, tās priekšsēdētājs Andris Piebalgs apgalvo, ka troļļus partija neizmanto. Tādām lietām tā stāv pāri. Par to liecina arī kādreiz tik varenā politiskā spēka reitings, kas tagad snaikstās grīdlīstes rajonā.
"Saskaņas" līderis Nils Ušakovs no sarunas par šo tēmu atteicās, aizbildinoties ar aizņemtību.
Raidījums sarīkoja arī eksperimentu "žurnālists aitas ādā." Neatklājot sevi, korespondents sarunā ar Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru – Nacionālās apvienības pārstāvi Jāni Iesalnieku piedāvāja partijai troļļa pakalpojumus. Kvalitatīvi un par saprātīgu maksu.
Politiķis atbildēja, ka partijai jau ir tamlīdzīgas lappuses un pat izveidota "brigāde", kas pie tā strādā. Viņš pat atzina, ka būtu ar mieru nopirkt kontu sociālajā tīklā ar lielu apmeklētāju skaitu.
Joks?! Protams! Vēlāk savā lapā Twitter Iesalnieks paskaidroja, ka runa bijusi par partijas biedriem, kuri izmanto savus kontus internetā, lai publicētu informāciju ar pseidonīmu. "Tādu mums patiešām ir daudz," – viņš atzina.
Pēc tam Twitter sākās diskusija par to, kurš tad īsti ir Latvijas galvenais trollis. Un kurš bijis pirmais? Kur Latvijā meklējamas trollisma saknes? Vai trollismā ir latviskums? Iesalnieks, atbildot savam partijas biedram Rihardam Kolam, atgādināja, ka, ņemot vērā "aizliegtā paņēmiena" metodiku, visi lielie latviešu pirmās un otrās Atmodas darbinieki bijuši troļļi, jo rakstījuši, slēpjoties aiz pseidonīmiem. Sargājušies no cara špikiem un KGB. Kols uz to atbildēja, ka tādā gadījumā arī Rainis ir bijis trollis! Visiem taču zināms dzejnieka īstais uzvārds ir Pliekšāns.
No Raiņa diskusija pamazām pievērsās Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam. Kā zināms, viņš sociālajos tīklos strādā aktīvi un radoši.
Piemēram, Nacionālās apvienības un domes opozīcijas deputāts Dainis Locis pievērsa uzmanību tam, ka Ušakovam Twitter tīklā ir 97 tūkstoši abonentu. Un raidījums "Aizliegtais paņēmiens" nav saskatījis tādu trolli. Viņš bija sašutis. Locim piekrita lielākā daļa diskusijas dalībnieku. Sak, esot vēl jānoskaidro, par kādu naudu viņš reklamējoties tīklā.
Te nu, man šķiet, Nacionālās apvienības pārstāvji ir pārsteigušies. Lieta tāda, ka Ušakovs sociālajos tīklos pieteicies ar savu īsto vārdu. Tāpēc jau viņu sodīja Valsts Valodas centrs – kā amatpersonu, kura ar pilsētniekiem sazinās krievu valodā. Ja viņš publicētu savas domas krievu valodā ar pseidonīmu Rīgas Nils vai Domes Nils, neviens to pat nepamanītu.
Tā nu man šķiet, žurnālistu pētījums ir lietderīgs un interesants, taču tas vēl jāturpina.
