RĪGA, 2. novembris — Sputnik, Aleksejs Stefanovs. Jau ilgus gadus uz vietas buksē Eiropas standarta sliežu ceļu dzelzceļa projekts, kura mērķis ir savienot Baltijas valstis un Rietumeiropu.
Vai Rail Baltica konkurēs ar Krievijas dzelzceļiem? Vai loģistikas ķēdē palikusi vietiņa igauņu un latviešu pārvadātājiem? Ar šiem jautājumiem Sputnik korespondents vērsās pie Krievijas Intermodālās loģistikas asociācijas izpilddirektora Aleksandra Ļisina.
Runājot par iespējamajām loģistikas shēmām, jāsaka, ka droši vien ar laiku Baltijas valstu dzelzceļa termināli, kas piemēroti viena un otra sliežu platuma vagoniem, konkurēs ar pierobežas termināliem Polijā un Slovākijā. Parādīsies vēl viena ķēdīte.
- Tātad pašam projektam, pēc jūsu domām, ir perspektīvas? Tas tomēr pārāk ilgi buksē, un Baltijas valstis nevar vienoties par daudziem jautājumiem.
— Tādos projektos es vienmēr meklēju, kam tas ir izdevīgi un interesanti. Negribu nevienu aizvainot, taču esmu secinājis, ka Rail Baltica ir ne tik daudz interesants Baltijas ekonomikai, cik NATO valstu loģistikai — karaspēka pārvietošanai.
Piemēram, Klaipēdas ostā ar lielāko prieku izkrauj NATO tankus. Es saprotu, ka tas ir politisks jautājums, un to mēs liksim pie malas, taču loģistika ir un paliek loģistika. Projekts Rail Baltica dāvā lielisku shēmu karaspēka transportēšanai, kas ļauj operatīvi atrisināt problēmu. Tranzīta kravām tāda perspektīva šķiet apšaubāma. Kurš būs galvenais pasūtītājs? Es pagaidām neredzu nopietnus spēles dalībniekus.
-Jūs pārstāvat intermodālo pārvadājumu asociāciju, tas ir, kravas piegādes ar dažādiem transporta veidiem, ko veic viens pārvadātājs. Tādējādi tiek ietaupīts laiks, un samazinās izdevumi. Vai tādā ķēdē ir vieta igauņu un latviešu pārvadātājiem maršrutā Austrumi — Rietumi un Rietumi — Austrumi?
— Visi pārvadātāji strādā no jūras ostām. Krievijas importētājiem patīk Baltijas ostas un to pakalpojumi. Tas ir drošāk un lētāk nekā citi varianti. Tomēr dažādu iemeslu dēļ Baltijas ostas zaudē apjomus un kravas, tas noteikti iespaido Igaunijas, Latvijas un visu pārējo pārvadātāju perspektīvas.
- Vai Krievija izbeidz tranzītu cauri Baltijas valstu ostām?
— Krievija nekad nav turējusi noslēpumā, ka gatavojas attīstīt Ziemeļrietumu federālā apgabala, Ļeņingradas apgabala ostas. Tās ir jāpiepilda. Baltijas ostas ir padomju laiku mantojums, un daudzi pārvadātāji strādā pēc veca paraduma, jo tā bijis vienmēr. Protams, Baltijā ir atsevišķi projekti, tie attīstās, taču to kopskaits nav liels. Piemēram, "Urālkālijs", kurš lielāko daļu kravu pārkrauj caur savu Baltijas beramkravu terminālu Sanktpēterburgā, taču veic piegādes arī caur Venstpils ostu Latvijā un Klaipēdas ostu Lietuvā.
Ja Baltijas valstu pārvadātāji kopumā saglabās no cenas un kvalitātes viedokļa izdevīgus piedāvājumus, viņi, protams, savu nišu noturēs. Lai kādi būtu politiskie lozungi, piemēram, par nepieciešamību noslogot Bronka ostu Sanktpēterburgā, ekspeditori izvēlēsies ierastās un agrāk izmantotās shēmas.
- Vai jūsu asociācija arī izmantoja Baltijas ostas?
— Protams. Ļoti bieži imports no Eiropas un Ķīnas iet cauri Baltijas ostām. Šīs shēmas jau sen tiek izmantotas nelielu vai regulāru kravu nosūtīšanai, ko tālāk var pārvadāt ar autotransportu.
- Tātad Baltijas valstu ostas varēs pamazām integrēties EES dalībvalstu loģistikas pakalpojumu shēmā?
— EES kontekstā runa ir par sauszemes tranzītu. Šajā gadījumā viss iet garām Baltijas valstīm — gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Šo valstu iedzīvotāju skaits nav tik liels, lai tā dēļ mainītu transporta kustības virzienu. Runājot par ražošanas iespējām, jāatgādina, ka tur nav tik daudz rūpnīcu, kurām būtu vajadzīgas sauszemes transporta ķēdes.
