RĪGA, 12. maijs – Sputnik. Latvijas Ārlietu ministrija pieprasījusi Krievijas vēstnieka Aleksandra Vešņakova paskaidrojumus pēc viņa intervijas Latvijas medijiem, vēstīja žurnālistiem ministrijas preses sekretārs Raimonds Jansons.
"Vēstnieks aicināts ierasties ĀM 12. maijā," — piezīmēja Jansons.
Agrāk intervijā avīzei "Vesti segodņa" Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs vēstīja par Krievijas demonizāciju Latvijā un vairākās citās rietumvalstīs.
"Vērojama mērķtiecīga Krievijas demonizācija, turklāt ne vien no Latvijas, bet arī no virknes citu rietumvalstu puses. Tās mērķis ir novājināt Krieviju. Acīmredzot, šim mērķim labi ir jebkādi līdzekļi, tostarp arī atklāta propaganda. Piemērus nav ilgi jāmeklē: tā ir nesen demonstrētā BBC filma "Trešais pasaules karš: komandpunktā" un filma "Ģenerālplāns", kas tapusi Latvijā," – atgādināja vēstnieks.
Viņš uzsvēra, ka Krievijai nereti tiek pārmesta tās izplatītā propaganda.
"Mēs bieži dzirdam pret Krieviju vērstos pārmetumus par to, ka mēs it kā nodarbojamies ar propagandu. Taču es gribu pajautāt, kā tādā gadījumā vērtēt minētās filmas? Tā ir vistīrākā propaganda," – teica diplomāts.
Atgādināsim, ka televīzijas šovā "Trešais pasaules karš: komandpunktā" (World War Three: Inside the War Room), ko februārī demonstrēja televīzijas kanāls BBC-2, atainots augošs starptautiskais konflikts, ko izraisījis Krievijas iebrukums Latvijas un Igaunijas – NATO dalībvalstu teritorija. Filmā "Ģenerālplāns" vēstīts, kā Krievija ietekmē valsts politiku un sabiedrisko dzīvi.
Tūlīt pēc filmas parādīšanās Vešņakovs pavēstīja, ka filmas scenārijs ir izdomāts un radīts politisku mērķu sasniegšanai.
"Šo televīzijas programmu uzskatu par bīstamu provokāciju. Strādāju Latvijā jau 8 gadus un nezinu šeit nevienu separātisku organizāciju, kur nu vēl tādu, kas spētu "sagrābt varu" kaut vai vienā pierobežas pilsētā (scenārijā runa ir par veselām 20 pilsētām). Šo viedokli var apstiprināt ikviens neatkarīgais eksperts, kam zināma patiesā situācija Latvijā," – vērtēja Vešņakovs.
Pretenzijas bez perspektīvas
Vēstnieks atgādināja, ka starpvalstu attiecībām par labu nenāk arī mēģinājumi falsificēt vēsturi un komisijas darbs, kas aprēķina zaudējumus, ko esot nodarījusi padomju okupācija. "Šis darbs ir pilnīgi destruktīvs un neperspektīvs," paskaidroja Vešņakovs un uzsvēra, ka šādos apstākļos nav pamata gaidīt ekonomiskās sadarbības uzlabošanos.
"Krievijas bizness dosies turp, kur to gaida, kur ir ieinteresēti veidot sadarbību. Var gadīties arī tā, ka pēc tam, kad sankcijas tiks atceltas un Latvija pastieps roku sadarbībai, būs grūti novirzīt plūsmu uz jūsu valsti," – informēja Vešņakovs.
Latvijas PSRS okupācijas radīto zaudējumu aprēķināšanas komisijas pārstāve Ruta Pazdere aprīlī pavēstīja, ka padomju gados Latvijas ekonomikai nodarītie zaudējumi ir vērtējami 185 miljardu eiro apmērā. Latvija uzskata, ka no 1940. gada līdz 1991. gadam tajā valdījusi PSRS okupācija.
Krievija šādu nostādni neatzīst, un kaimiņvalsts politiķi uz komisijas paziņojumiem reaģēja samērā skarbi. Piemēram, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka prasības pret Krieviju par milzīgajām kompensācijām par padomju laikiem izvirza "slimi cilvēki".
Rīgas mēram Nilam Ušakovam draud brīvības atņemšana pec publikācijas savā lappusē Facebook, kurā redzama karikatūra. Tajā tiek izsmiets tā saucamās "padomju okupācijas" zaudējumu aprēķins. Partijas "Vienotība" deputāts pieprasīja ierosināt pret viņu krimināllietu. Drošības policija pavēstīja, ka izvērtēs saņemto iesniegumu. Lietotāji organizējuši sociālajos tīklos zibens akciju Rīgas domes vadītāja atbalstam.
Aizspogulijā
Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas vadītāts Aleksejs Puškovs komentēja Krievijas vēstnieka izsaukšanu uz Latvijas ĀM pēc intervijas vietējai avīzei.
Непонятен вызов посла России Вешнякова в МИД Латвии после его заявления,что латв.СМИ демонизируют Россию. Риге надо чаще глядеться в зеркало
— Алексей Пушков (@Alexey_Pushkov) 11 мая 2016 г.
