RĪGA, 19. aprīlis — Sputnik. Krievijas politiķu domas jautājumā par ekonomisko zaudējumu aplēsēm, ko esot nodarījusi "padomju okupācija", ir visai skeptiskas. Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova ierosināja sociālā tīkla lietotājiem komentēt Latvijas paziņojumus, ko vakar publiski izteica speciālās komisijas locekle Ruta Pazdere.
Okupācijas zaudējumu apzināšanas komisijas locekle Ruta Pazdere vakar pavēstīja, ka Latvijas ekonomikas zaudējumi, kas tai nodarīti padomju laikā, vērtējami 185 miljardu eiro apmērā.
"Izsludinu konkursu par labāko komentāru ziņai " Padomju okupācijas zaudējumu apzināšanas komisija vērtē Latvijas valstij nodarītos zaudējumus 185 miljardu eiro apmērā. Komisijas locekle Ruta Pazdere pavēstīja, ka šai summai jāpieskaita arī demogrāfiskie zaudējumi – uz Krieviju vai Rietumiem aizbraukušie cilvēki un "padomju militāro bāzu" radītie zaudējumi." Tomēr lūdzu neiegrimt pārdomās par Rutas uzvārdu. Esiet radoši!" – rakstīja Zaharova savā profilā Facebook.
Okupācijas zaudējumu apzināšanas komisija, kuras uzdevums ir aprēķināt "padomju okupācijas" radītos zaudējumus, tika izveidota pirms 11 gadiem. 2008.-2014. gg. tā nestrādāja finansējuma trūkuma dēļ. Komisijas ziņā ir arī "demogrāfiskie zaudējumi" – uz Krieviju vai Rietumiem aizbraukušo cilvēku skaits un "padomju militāro bāzu" nodarītie zaudējumi.
Nav pamata
Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Leonīds Kalašņikovs norādīja, ka Maskavai nevajadzētu reaģēt uz paziņojumiem par zaudējumiem, kas padomju laikā nodarīti Latvijas ekonomikai, jo tiem nav nekāda pamata.
Publicists par PSRS nodarītajiem zaudējumiem: kāpēc gan neizstādīt rēķinu krustnešiem
"Es uzskatu, ka reaģēt nevajadzētu. Kāpēc gan ne 180 triljoni dolāru? Man šķiet, mums vispār vajadzētu pārtraukt reaģēt uz šiem Baltijas valstu un Polijas spiedzieniem. Acīmredzot, viņu vienīgais mērķis ir tikai troksnis un reklāma, nevis īsta tiesas prasība un lietas izskatīšana pēc būtības," – paskaidroja Kalašņikovs.
Pēc viņa domām, minētajiem skaitļiem nav nekada pamata.
"Padomju laikā Baltijas valstis tikai ieguva uz KPSFR rēķina un attīstīja gan ražošanu un lauksaimniecību, gan arī sociālo sfēru. Vēsturnieki un nopietni zinātnieki jau sen ir pierādījuši šo faktu. Atliek tikai paskatīties uz pētījumiem un summām no budžeta, lai saprastu, ka tolaik zaudētājos bija tikai Krievija," – atzīmēja politiķis.
Kurš kuram ir parādā
Krievija kā PSRS tiesību mantiniece Latvijai neko nav parādā – padomju laikā Latvija tāpat kā citas Baltijas republikas saņēma prioritāru finansējumu un uz tā rēķina cēla savu pašreizējo ekonomiku, uzskata Federācijas Padomes Aizsardzības un drošības komitejas priekšnieka vietnieks Francis Klincevičs.
"Patiesībā vajadzētu vēl parēķināt, kurš kuram ir parādā. Zināms, ka labākais, kas tolaik tika ražots valstī, tika sūtīts uz Baltijas valstīm – tā bija savdabīga sociālisma vitrīna. Latvija, Lietuva un Igaunija tika finansētas daudz vērienīgāk nekā pašas krievu teritorijas. Šodien šīs valstis dzīvo uz padomju mantojuma rēķina, un neko savu tām nav izdevies radīt," – pavēstīja senators.
Viņš piebilda, ka visas šīs runas par zaudējumiem uzskata, maigi sakot, par nepieklājīgām.
Pēc Klinceviča domām, apšaubāma ir arī metodika, uz kuras pamata Latvija aprēķinājusi savus zaudējumus.
"Viena vienīga netīra politika. Tas taču ir skaidrs, ka Latvija uzbrūk nevis Padomju Savienībai, kas jau sen ir sabrukusi, bet gan Krievijai," – viņš piezīmēja.
Nereālā okupācija
Latvija uzskata, ka laikā no 1940. gada līdz 1991. gadam tajā valdījusi PSRS okupācija. Krievija šādu nostādni neatzīst. Okupācijas zaudējumu apzināšanas komisija ir valdības veidota, turklāt saņem finansējumu no valsts budžeta. 2015. gada novembri Baltijas valstu tieslietu ministri parakstīja memorandu par sadarbību, kas paredz darbības koordināciju jautājumā par prasībām, kas tiek izvirzītas Krievijai par "padomju okupācijas zaudējumu" kompensāciju.
Arī citas Baltijas valstis uzskata, ka laikā no 1940. gada līdz 1991. gadam tajās valdījusi PSRS okupācija. Krievija kā PSRS tiesību mantiniece to kategoriski neatzīst. Krievijas valdība jau vairākkārt norādījusi, ka ne par kādu Baltijas valstu okupāciju 1940. gadā no PSRS puses nevar būt ne runas. Krievijas Ārlietu ministrija ir paskaidrojusi, ka Baltijas valstu iestāšanos PSRS uzskata par atbilstošu tālaika starptautiskajām tiesībām.
Ārlietu ministrijas pārstāvji uzsver, ka šajā gadījumā nav iespējams izmantot terminu "okupācija", jo karadarbība PSRS un Baltijas valstu starpā nenotika, un karaspēks tika ievests saskaņā ar vienošanos un šo valstu valdību piekrišanu. Jāpiebilst, ka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā laikā, kad tās atradās Padomju Savienības sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas periodu Lielā Tēvijas kara gados) strādāja nacionālās varas iestādes.
