05:49 18 Janvāris 2017
Tiešraide
Eiro. Foto no arhīva

Banku analītiķi nākamajā gadā sagaida Latvijas ekonomikas izaugsmi 2,6-3,5% apmērā

© Sputnik / Илья Питалев
Latvijā
Saņemt īso saiti
12

Nākamgad krasi mainīsies investīciju plūsma, galvenokārt pateicoties straujākai ES fondu apritei, kā arī pateicoties tālākam kreditēšanas kāpumam, norāda eksperti.

Rīga, 19. decembris — Sputnik. Latvijas ekonomika nākamajā gadā, ņemot vērā straujāku Eiropas Savienības fondu līdzekļu ieplūdi un aktīvāku kreditēšanu, varētu pieaugt par 2,6-3,5%, vēsta aģentūra LETA, atsaucoties uz banku analītiķu prognozēm.

"Swedbank" ekonomiste Agnese Buceniece aģentūrai LETA sacīja, ka 2017. gadā, ņemot vērā straujāku ES fondu līdzekļu ieplūdi un uzņēmumu kreditēšanu, atsāks augt investīcijas, kas paātrinās ekonomikas izaugsmi. "Sagaidām, ka reālā IKP izaugsme sasniegs 2,6%," viņa sacīja.

Ukrainas PrivatBank
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Vienlaikus Buceniece atzīmēja, ka galvenie riski ir saistīti ar gaidāmo nodokļu politikas pārskatīšanu nākamajā gadā un valdības spēju veiksmīgi un laicīgi komunicēt par iecerētajām pārmaiņām.

"Investīcijas palīdzēs būvniecībai izrāpties no recesijas un sildīt darba tirgu. Mājsaimniecību patēriņš būs atkarīgs no noskaņojuma, kas pagaidām izskatās pārlieku piesardzīgs. Mazumtirdzniecībā turpināsies izaugsme, bet tā vēl aizvien būs lēna. Ārējais pieprasījums uzlabosies, un eksporta apmēri turpinās augt, pozitīvi ietekmējot eksporta nozares. Tomēr izaugsmi pie zemes pieturēs pasaulē virmojošās protekcionisma vēsmas, kā arī sīvā konkurence ārējos tirgos. Krievijas lēmums par tranzīta plūsmu pārvirzīšanu no Baltijas valstu ostām uz Krievijas ostām jau ir negatīvi ietekmējis transporta pakalpojumu sniedzējus, un sagaidāms, ka nozares zaudējumi turpināsies arī nākamgad, jo zaudēto kravu plūsmas aizstāšana ar citām kravām prasīs laiku,"- minēja Buceniece.

"DNB Bankas" makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA prognozēja, ka nākamgad Latvijas IKP pieaugs par 3,3%.

"Eksporta pieaugums nākamgad būs nedaudz straujāks nekā šogad," — sacīja Strautiņš, uzskaitot četrus galvenos faktorus, kas veicinās eksporta kāpumu.

Strautiņš norādīja, ka Latvijas preču un pakalpojumu eksports mainās, proti, mainās gan produktu struktūra, gan arī dažādu tirgu īpatsvars — pieaug to produktu īpatsvars, kuriem raksturīgs straujāks eksporta pieauguma temps, tostarp ar tranzītu nesaistītie pakalpojumi, elektronika, mašīnbūves produkti. Tāpat, līdzīgi kā Latvijā, arī citur Baltijā un jaunajās ES dalībvalstīs investīcijas šogad samazinājis ES fondu cikls, bet nākamgad situācija uzlabosies, veicinot ekonomikas pieaugumu šajās valstīs.

Bankomāts. Foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Аверин

"DNB Bankas" makroekonomikas eksperts pie galvenajiem faktoriem, kas 2017. gadā veicinās eksporta izaugsmi, minēja arī to, ka, visticamāk, augs pieprasījums Krievijā un ar to cieši saistītajās NVS valstīs, kamēr 2014.-2016. gadā tas samazinājās. "Krievija ir pielāgojusies zemākam naftas cenu līmenim, izaugsme pamazām atsāksies, varbūt tiks atceltas sankcijas," piebilda Strautiņš. Tāpat viņš minēja, ka uz izaugsmi orientētāka fiskālā politika ASV veicinās nedaudz straujāku pieaugumu citur pasaulē.

"Pateicoties abiem iepriekšējiem faktoriem (..) augs arī patēriņš. Taču patēriņa pieaugums, visdrīzāk, nepalielināsies un varētu arī samazināties. Pozitīvajiem faktoriem pretim strādās negatīvie — lielāks cenu kāpums, cilvēku vēlme palielināt uzkrājumus, gan kredītu pirmajām iemaksām, gan piesardzībai," — minēja Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nozaru dalījumā straujākais kāpums gandrīz noteikti būs celtniecībā.

"Šogad tās izlaide varētu būt sarukusi par apmēram 18%, domāju, ka nākamgad tā vairāk nekā pusi no zaudētā atgūs. Citiem vārdiem, varētu būt pieaugums pat ar divciparu skaitli. ES fondu efektu pastiprinās divi milzīgi privātā sektora projekti — "Akropolis" un "New Hanza City". Taču situācija strauji neuzlabosies jau no paša gada sākuma — pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu vēl varētu būt mīnuss. Turpretim sekojošajos ceturkšņos kāpums varētu būt ļoti straujš, tam piepalīdzot šogad iesākto ceļu būves projektu pabeigšanai,"- klāstīja Strautiņš.

Tāpat viņš piebilda, ka šogad straujāk augošā nozare Latvijā, visticamāk, būs viesnīcu un restorānu bizness, kā arī nākamgad šajā nozarē izaugsme varētu būt par vairāk nekā 5%, galvenokārt pateicoties lielām investīcijām viesnīcās. Tāpat par apmēram 5% nākamgad varētu augt informācijas un sakaru nozare, bet par 4-5% nākamgad varētu palielināties arī apstrādes rūpniecība. "Lielākais risks iekulties mīnusos ir transporta nozarei. Tranzīta kritums joprojām ir risks, taču spēcīgāks vietējais pieprasījums, jo īpaši aktīvāka celtniecība, var tomēr palīdzēt panākt nelielu pieaugumu," sacīja Strautiņš.

Jau vēstīts, ka Latvijas IKP šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, pieauga par 1,4%, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu.

Pēc temata

ES valstu līderi vienojušies pagarināt pret Krieviju vērstās sankcijas
Ašeradens: Nav pamata atbalstīt premjera piedāvātās nodokļu izmaiņas
Saeimas lēmumi var atņemt desmitiem tūkstošu darbvietu

Galvenie temati