20:19 04 Decembris 2016
Tiešraide
Diktāta laikā. Foto no arhīva

Latvija gatavojas vispasaules diktātam latviešu valodā

© Sputnik / Alexander Kryazhev
Latvijā
Saņemt īso saiti
42

Pagājušajā gadā bez kļūdām diktātu uzrakstīja tikai seši cilvēki. Speciālisti uzskata, ka desmit kļūdas šādā diktātā ir labs rezultāts. Olga Sukonnikova, diktāta organizatore, aicina nebaidīties un izmēģināt savus spēkus.

RĪGA, 13. oktobris — Sputnik, Jeļena Kirillova. Olga Sukonnikova neuzskata par dīvainu to, ka vispasaules diktātu latviešu valodā organizē cilvēks, kam dzimtā ir krievu valoda.

"Esmu augusi laukos, kur vienkārši nebija krievu skolas. Ģimenē vienmēr runāja krievu valodā, bet patiesu mīlestību pret latviešu valodu man audzināja skolotāja," — stāsta Olga.

Otrais Vispasaules diktāts

Otrais diktāts latviešu valodā notiks 15. oktobrī. Atnākt un uzrakstīt diktātu klātienē ir iespējams sešās pilsētās — Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Rēzeknē un Daugavpilī. Starp citu, galvaspilsētā jau aizņemtas visas simt vietas Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē, bet Rīgas 40. vidusskolā no 180 vietām vēl brīvas ir 133 vietas.

Ольга Суконникова
© Foto: Facebook / Olga Sukonnikova
Olga Sukonnikova

Taču pievienoties diktātam var no jebkuras pasaules vietas. Lai to izdarītu, jums, protams, būs nepieciešams dators un internets — organizatori nodrošinās vienlaicīgu diktāta tiešo translāciju vietnē www.raksti.org.

Bezmaksas pasākumu ierosinājuši divi parasti cilvēki: sabiedrisko attiecību speciāliste Olga Sukonnikova un Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Sarmīte Ruža.

"Šī ideja ir brīvprātīga, mums nav ne mazākā sakara ar politiku vai biznesu — visi, kas palīdzēja mums organizēt šo diktātu, darīja to bez atlīdzības," — uzsvēra Olga sarunā ar Sputnik korespondentu.

Kā radās ideja

Viņa neslēpj, ka ideja par vispasaules diktātu aizgūta no veiksmīgās Krievijas pieredzes — totālais diktāts Krievijā notiek kopš 2004. gada un tagad ir izplatījies visā pasaulē.

"Esmu patiesa latviešu valodas fane! Mīlestību pret valodu manī ieaudzināja skolotāja. Pie mums mājās taču runāja krievu valodā. Mācījos latviešu skolā, taču ne jau tāpēc, ka vecāki rīkojās gudri un tālredzīgi, bet tāpēc, ka Daugmales ciematā, kur esmu uzaugusi, nebija krievu skolas. Šajā ciematā visi runāja divās valodās," — stāsta Olga.

Olga atminas, ka skola bijusi maza un sākumā visi ar viņu sarunājušies krieviski.

"Arī mūsu kaimiņi, baltkrievu un latviešu ģimene runāja divās valodās. Vārdu sakot, es viegli apguvu latviešu valodu, taču tā nav nemaz tik vienkārša," — saka Olga.

Šajā laikā viņai neradās nekādas nacionālās vai valodas problēmas. Pie tam Olga pat neuzskata par dīvainu to, ka vispasaules diktātu latviešu valodā organizē cilvēks, kam dzimtā ir krievu valoda.

Latviešu valoda pasaules kartē
© Sputnik/ Ekaterina Starova
Latviešu valoda pasaules kartē

"Manā ģimenē ir vairākas tautības: tēvs ir ebrejs, māte — krieviete. Taču, protams, savā starpā mēs runājam krieviski. Es pati esmu ilgus gadus dzīvojusi Izraēlā, bet pirms tam mācījos Maskavā. Rīgā manis nebija gandrīz 10 gadus! Bez aktīvas lietošanas sāku aizmirst latviešu valodu, un nācās ņemt privātstundas pie savas skolotājas Sarmītes Ružas. Tad man prātā ienāca ideja rīkot diktātu," — stāsta organizatore.

Ar smaidu viņa saka, ka, iespējams, būt kļuvusi par vispasaules diktāta organizatori, ja būtu palikusi Izraēlā. Izrādās, viņai izdevās diezgan ātri iemācīties ivritu.

"Latviešu valoda noteikti ir sarežģītāka nekā ivrits. Ivrits ir matemātisks, strukturēts, tajā gandrīz nav izņēmumu. Tajā sāc runāt jau pēc mēneša," — saka Olga.

Diktāts apvienos labāk nekā piketi

Diktāta organizētāji Latvijā cer, ka ar šo iniciatīvu viņiem izdosies rosināt visus mācīties latviešu valodu. Iniciatīvas uzdevums ir attīstīt rakstiskās prasmes, audzināt cieņu pret dzimto valodu jau no bērnības, uzturēt labas attiecības ar latviešiem, kuri dzīvo ārvalstīs, kā arī saliedēt sabiedrību.

"Esmu pārliecināta, ka šādi pasākumi var saliedēt sabiedrību daudz labāk nekā piketi un sodi. Turklāt mēs nevienu nepiespiežam rakstīt diktātu. Tā ir paša cilvēka vēlme sevi pārbaudīt. Un es ļoti priecājos, ka diktātā piedalīsies mani krievvalodīgie draugi," — saka Olga.

Taču lielākā daļa diktāta dalībnieku ir tie, kam latviešu valoda ir dzimtā.

Pērn attālināto iespēju uzrakstīt diktātu izmantoja 700 cilvēki. Šogad gaidāms lielāks dalībnieku skaits.

"Pērn mēs piedāvājām piedalīties diktātā Rīgas 1. ģimnāzijai, un viņi piekrita piešķirt mums auditoriju. Vietas gan tika "izgrābtas"gandrīz uzreiz. Šogad auditoriju mums piedāvāja LU Humanitāro zinātņu fakultāte. Visas 100 vietas tika pieteiktas praktiski divu dienu laikā pēc tam, kad es paziņoju par diktāta datumu," — Olga stāsta par organizācijas grūtībām.

Par laimi, drīz viņai nāca palīgā Rīgas 40. vidusskolas direktors un piedāvāja telpu.

Par atbalstu, kas iedvesmo

Par diktāta popularizēšanas perspektīvām Olga runā izvairīgi. Viņa skaidro, ka sagatvošanās procesā vienmēr rodas nogurums un sajūta, ka labāk būtu to visu pamest.

"Viss turas tikai uz iniciatīvas — visi, kas mums palīdz, dara to bez atlīdzības," — saka Olga. Tomēr tieši atsaucība un atbalsts dod iedvesmu.

Pēc Olgas teiktā, kad organizatori griezās pie pilsētu vadības ar aicinājumu veikt diktātu, viņi netika noraidīti ne reizi. Kad pienāca laiks izvēlēties diktāta tekstu, viņi sazinājās ar pazīstamo latviešu rakstnieku Paulu Bankovski.

"Mēs nolēmām, ka tekstu nevajadzētu ņemt no kāda klasiskā, bet modernā darba. Kad izvēlējāmies tekstu ar profesori Andru Kalnaču, viņa sapņaini teica:" ja tas būtu Paula Bankovska teksts… "- stāsta Olga.

Viņa griezās pie Paula, un rakstnieks atsūtīja vairākus tekstus no savas jaunās grāmatas.

"Diemžēl tie mums nederēja. Tad es palūdzu viņu uzrakstīt kaut ko speciāli mūsu diktātam. Viņš ļoti īsā laikā uzrakstīja lielisku tekstu. Protams, mums nācās to mazliet saīsināt un pārstrādāt, taču mūs iedvesmoja apziņa, ka mūsu pūles atbalsta rakstnieki," — ar lepnumu stāsta Olga.

Šķiet, diktātu īpaši palīdz popularizēt arī slavenais latviešu aktieris un sieviešu mīlulis Andris Bulis — viņš lasīs diktāta tekstu.

Latgale piedalās pieticīgi

Šobrīd organizatorus uztrauc tikai intereses trūkums, kas par diktātu vērojams Latgalē. Līdz šīm brīdim Rēzeknē saņemti tikai septiņi pieteikumi, Daugavpilī — pieci.

"Ja nekas nemainīsies, nākamgad sāksim domāt, vai ir vērts tur organizēt diktātu. Protams, nav izslēgts, ka cilvēki tur rakstīs diktātu tiešsaistē, taču mēs ar Sarmīti cenšamies saprast, kāpēc tā? Acīmredzot tas saistīts ar to faktu, ka Latgalē lielāks ir nelatviešu tautības iedzīvotāju skaits. Šī ideja viņiem nav tuva. Iespējams, latgalieši vairāk pievēršas savai valodai," — pieļāva Olga Sukonnikova.

Jebkurā gadījumā organizatore aicina nebaidīties izmēģināt savus spēkus diktātā. Tiesa, viņa atzina, ka šogad teksts nepavisam nav viegls. Pērn bez kļūdām diktātu uzrakstīja tikai 6 cilvēki.

"Taču tas nenotiek atzīmju dēļ. Jums vienkārši tiek dāvāta iespēja pārbaudīt savus spēkus. Mana skolotāja uzskata, ka 10 kļūdas šajā diktātā ir labs rezultāts. Tāpēc nevajag baidīties," —uzmundrina Olga visu interesentus.

Visbeidzot jāatzīmē, ka diktāta uzrakstīšanai būs atvēlētas 60 minūtes, bet rezultāti, kā sola organizatori, kļūs zināmi mēneša laikā.

Pēc temata

Krievi vēlas mācīties latviešu valodu
Deviņi no desmit Latvijas krievvalodīgiem iedzīvotājiem prot sasveicināties latviski
Vainīgi ir vecāki, ja bērni nepārvalda latviešu valodu
Pieci jauni vārdi dienā: kā bēglim ilgāk padzīvot Latvijā

Galvenie temati