00:18 23 Janvāris 2017
Rīga+ 2°C
Tiešraide
Luterāņu bībele latviešu valodā. Foto no arhīva

Trīs jautājumi par valsts valodu

© Wikipedia/ Stas2k
Latvijā
Saņemt īso saiti
81

Strīds starp Rīgas mēru un valsts valodas centru šķietami beidzies bez rezultātiem, tomēr ne gluži. Tas radījis ļoti daudz jautājumu. Kādiem likumiem ir pakļauti sociālie tīkli? Kāpēc valsts valodai nepieciešami lobiji? Un kāpēc ar ierēdņiem labāk nestrīdēties?

RĪGA, 16. augusts — Sputnik. Marina Petrova. Sods, kas Rīgas domei piespriests par saziņu sociālajos tīklos krievu valodā, atkal aktualizējis jautājumu par latviešu valodas izstumšanu un atjaunojis diskusijas par valsts valodas centra nozīmi un līdzekļiem, kas tiek likti lietā, aizstāvot latviešu valodu.

Pārsteigums no valsts valodas centra

Kārtējais konflikts starp Nilu Ušakovu un VVC ierēdņiem sākās, kad, VVC darbinieki pārbaudīja Rīgas domes profilus sociālajos tīklos un atklāja, ka informācija tajos nereti publicēta krievu valodā. Tas pēc VVC pārstāvju domām nekādi neatbilst likumdošanai. Par to tūlīt pat uzzināja žurnālisti un pēc viņiem — arī Rīgas mērs.

"Lēmums šķiet politisks, pat ne no tā būtības viedokļa, bet gan no tā noformējuma viedokļa. Par to, ka esmu sodīts, uzzināju no žurnālistiem. Ne mani personīgi, ne pašvaldību oficiāli par šo sodu neviens nav informējis. VVC nolemj kādu sodīt, par to uzzina žurnālisti, bet es — cilvēks, kuru šis lēmums skar vistiešāk — uzzinu par to no starpniekiem," — tā intervijā avīzei "Vesti Segodņa" notikušo komentējis N. Ušakovs.

Vispirms N. Ušakovs savā Facebook profilā publicēja informāciju par to, ka ticis sodīts. Vēlāk izrādījās, ka valodas inspektoru pretenzijas nav vērstas personīgi pret pašu pilsētas mēru, bet gan pret Rīgas domi. VVC pārstāvji uzsver, ka tieši Rīgas domei ir aizliegts ar pasauli sazināties krievu valodā. Protams, pastāv izņēmumi, piemēram, plūdu, ugunsgrēku, zemestrīču gadījumi un citi neparedzēti apstākļi.

Šajā brīdī arī sākas sarežģījumi. Pirmkārt — vai patiešām visas valsts un municipālās iestādes sazinās krieviski tikai šādos īpašos gadījumos? Juriste un tiesībsargs Elizabete Krivcova uzskata, ka tā nebūt nav.

"Lielākoties valsts iestāžu mājaslapām tiek veidotas versijas gan angļu, gan arī krievu valodā. Ja reiz mājaslapas drīkst un var veidot dažādās valodās, tad kāpēc gan lai to nedarītu arī dome? Tā vien šķiet, ka šis lēmums ir vērsts tieši pret Rīgas mēru, kurš aktīvi izmanto sociālos tīklus, lai sazinātos ar iedzīvotājiem", — juriste pauda savas domas sarunā ar Sputnik.

Viens likums — divas valodas

E. Krivcova gan atzīmēja, ka likums patiešām nosaka, kādā valodā notiek saziņa publiskajā vidē, īpaši oficiāliem valsts pārstāvjiem.

"Likumdošana nosaka, ka valsts iestāžu un pašvaldību darba vides valoda ir latviešu valoda. Īpašos gadījumos valsts iestādes un pašvaldības drīkst sazināties svešvalodās. Parasti gan informācija citās valodās tiek piedāvāta tikai pēc pašu iedzīvotāju pieprasījuma, proti, kad lietotājs atver kāda departamenta mājaslapu un izvēlas opciju lasīt informāciju krievu valodā, tā viņam tiek piedāvāta, — turpina juriste. — VVC cīnījās pret valsts iestāžu informatīvo brošūru izdošanu krievu valodā. Tika uzstāts, ka šādas brošūras izsniedzamas tikai pēc iedzīvotāju pieprasījuma".

Taču pat situācijā, ja valstij ir tiesības noteikt, ka Rīgas dome ar apkārtējo pasauli drīkst sazināties tikai latviešu valodā, sociālie tīkli šajā "pasaulē" nav ietverti — tā uzskata juriste. E. Krivcova uzsver: nav tāda likuma panta, kas municipālajām iestādēm aizliegtu sniegt informāciju krievu valodā, piemēram, izmantojot Facebook.

"Likumā nav atsevišķi atrunāta interneta un sociālo tīklu lietošana. Kāds tas bijis pieņemts deviņdesmito gadu beigās, tāds ir arī šodien, un Valsts valodas centrs to interpretē," — uzskata E. Krivcova.

Viņasprāt, tas pats notiek ar daudzu uzņēmumu mājaslapām, kas vispirms tiek veidotas latviešu valodā, lai arī biznesa specifikācija to neprasa. E. Krivcova uzskata, ka šādā gadījumā uznēmējam ir vienkāršāk pārtulkot informāciju un pielāgoties VVC prasībām, nekā ķildoties ar ierēdņiem. Viņa tomēr uzsver, ka šādu normu likums nenosaka, tāpat kā nav noteiktas arī īpašas normas saziņai sociālajos tīklos.

Globālās ārzemes

Tūdaļ rodas arī jautājums par to, cik lielā mērā ārvalstu sociālie tīkli ietilpst valodas jautājumus regulējošo institūciju atbildības zonā. Ja gadījumā ar mājaslapām saikne ir redzama, piemēram, ar mājaslapām, kas pieder pie domēna.lv, tad ar Facebook jau ir daudz sarežģītāk.

"Pēc būtības, to var droši uzskatīt par arhaisku parādību, jo portālā Facebook Rīgas mērs sazinās ar visu pasauli ne tikai ar Latvijas un Rīgas iedzīvotājiem vien. Šī iemesla dēļ VVC pieņemtais lēmums ir prettiesisks un neadekvāts, ņemot vērā mūsdienu pasaules iekārtu un pilsētas pārvaldi. Ja uz to raugāmies no starptautiskās likumdošanas viedokļa, tostarp ņemot vērā konvenciju par mazākumtautību tiesību aizsardzību, šis VVC lēmums ir prettiesisks. Taču tas atbilst VVC politiskajai nostājai, kas patvaļīgi cenšas maksimāli izvērst savas darbības apmērus un savas pilnvaras," — uzsvēra E. Krivcova.

Arī pats Rīgas mērs uzskata, ka portāls Facebook neietilpst Latvijas ierēdņu atbildības zonā, par ko viņš vēl nesen rakstīja sociālajos tīklos. Turklāt viņš paziņoja, ka Rīgas domei piespriests maksimālais sods 140 eiro apmērā.

"Kopš brīža, kad Rīgas domei tika piemērots sods, trīs darba dienu laikā pusotru reizi pieauga krievu valodā publicētās lappuses abonentu skaits. VVC vajadzētu aktīvāk izmantot dažādās reklāmas kampaņās. Piemēram, varētu rīkot ekskursijas pie viņiem. Šķiet, tas varētu īpaši iepatikties viesiem no Lielbritānijas. Un, starp citu, tik un tā neviens sodu nemaksās — nāksies tiesāties," — rakstīja pilsētas galva.

E. Krivcova zina sacīt, ka valodas jautājumos Latvijas tiesas ir gana konservatīvas. „Daudz vairāk iespēju panākt savu ir, izskatot šo jautājumu starptautiskajā perspektīvā, tad iespējami lielāki panākumi. Tādā gadījumā šī lieta var nonākt kādā no Eiropas tiesām," — saka juriste.

Kas attiecas uz Latvijas valodas "policiju", E. Krivcova atgādināja, ka pastāvošā prakse ne vienmēr iekļaujas starptautiskajā kontekstā."Tas, ka mūsu VVC patiešām pilda šādas valodas policijas funkcijas, tas ir pilnīgi neadekvāti. Manuprāt, demokrātiskā sabiedrībā šāda valodas policija ir pilnīgi nepieņemama parādība. Uzskatu, ka tas ir saistīts ar nacionāli noskaņoto iedzīvotāju negatīvo attieksmi pret Rīgas mēru," — turpina E. Krivcova.

Sirds sāp par krieviem

Arī politologs Kristiāns Rozenvalds šajā situācijā saskata politiska rakstura kontekstu, taču viņš uzskata, ka situācija ir vēl daudz sarežģītāka. No vienas puses runa ir par krievu tautības mēru un krievu vēlētājiem. Tas būtībā ir vietēja mēroga jautājums.

"Rīgas mērs ir krievs, galvaspilsētā dzīvo ļoti daudz krievu tautības cilvēku. Protams, rodas ievērojami papildu tēriņi, un parādās jautājums: kāpēc gan cilvēki nevarētu vērsties pie saviem vēlētājiem tajā valodā, ko viņi saprot un kurā runā," — politologs izteicās sarunā ar Sputnik.

Rīgas mēra pusē nostājies arī Neatkarīgās rīta avīzes komentētājs Māris Krautmanis.

"Šis lēmums ir bīstams un ļoti provokatīvs. Tas ir īsts gardums Krievijas internettroļļiem un propagandistiem, kuri šo notikumu varēs izmantot pret Latviju vērstos televīzijas sižetos. Neadekvātā ksenofobija un rusofobija, kas valda latviešu vidū, pēdējā laikā jau iegūst klīniska rakstura formas. […] Valodas centrs šajā gadījumā tiek parādīts kā populārs valsts cerbers, kas klīst pa pilsētu, meklējot katru svešvalodā rakstītu afišu, sludinājumu vai izkārtni un sekojot atbildīgo amatpersonu ierakstiem internetā," — uzskata Krautmanis.

Taču tā ir tikai viena medaļas puse — K.Rozenvalds uzskata, ka ir arī otra, piemēram, latviešu valodas stāvoklis un latviešu vēlme to saglabāt. Šajā brīdī uzdodams arī trešais jautājums: kas šajā situācijā ir svarīgāks — pozitīva diskriminācija nelielās latviešu valodas labā vai mēra tiesības lietot daudzkārt plašāko krievu valodu.

"Ja Latvijā nepastāvēs struktūra, kas motivēs iedzīvotājus apgūt latviešu valodu, viņi to nemācīsies. Būtu naivi cerēt, ka iedzīvotāji centīsies to apgūt tāpēc vien, ka ciena šo valsti. Ja Anglijā mītošie latvieši varētu tur dzīvot bez angļu valodas un visu informāciju saņemt latviski, viņi noteikti nemācītos angļu valodu," — uzskata eksperts.

Savukārt veidot vidi, kura ļaudis interesētos par latviešu valodas apgūšanu, spēj visi, pat politiķi un ierēdņi, uzskata politologs.

"Problēma nav angļu vai krievu valodā. Problēma ir tā, ka jebkura lielāka valoda pakļauj mazāko. Piemēram, ja es Latvijā, kur visi saprot krievu valodu, nolemju izdot grāmatu krieviski, tad kāda jēga man izdot šo pašu grāmatu latviešu valodā? Latviešu valodu taču saprot tikai puse Latvijas iedzīvotāju. Ja netiks veidota struktūra, lai radītu līdzsvaru šajā jautājumā, lai vismaz nedaudz lobētu latviešu valodu, tā drīz vien tiks "izdzīvota", turklāt ne no politiķu puses, bet gan ekonomisku faktoru dēļ," — noslēgumā paskaidroja Kristiāns Rozenvalds.

Pēc temata

Maskavas mērs izsaka atbalstu Nilam Ušakovam
Nils Ušakovs Briselē runāja par vārda brīvību Latvijā
Vainīgi ir vecāki, ja bērni nepārvalda latviešu valodu

Galvenie temati