Aizsardzības ministrijas preses dienests paziņoja, ka pēc īpašumu pārņemšanas procesa beigām ministrija bijušajā kara pilsētiņā veiks infrastruktūras uzlabošanas darbus, lai objektu būtu iespējams izmantot valsts aizsardzības uzdevumiem.
Drošības apsvērumu dēļ tiks pārtrauktas tūristu vizītes uz Skrundu, tāpat kā uz citām kara bāzēm un apmācības vietām. Skrunda būs slēgta visiem, taču Aizsardzības ministrija apsolīja, ka tiks organizētas Atvērto durvju dienas, galvenokārt gan skolēniem un vietējiem iedzīvotājiem.
Pagaidām nav gluži saprotams, kā slepenās pilsētiņas jaunā dzīve ietekmēs Skrundas pagasta iedzīvotāju. Vietējie raizējas par iespējamo troksni un militārās tehnikas pārvietošanos, taču Aizsardzības ministrija mierina, ka sabiedroto tanki un no britiem nopirktie bruņutransportieri pilsētiņā neieradīsies, jo tiem vajadzīgi poligoni. Pie tam būtu pāragri tuvākā pusgada laikā runāt par kaut kādām mācībām, jo vispirms ir jāsakārto infrastruktūra.
Aizsardzības ministrija informē, ka jaunās bāzes attīstība ir ilgtermiņa projekts. Daļa ēku tiks demontēta, citas saglabāsies, lai veidotu mācību vietas. Pagaidām gan jānokārto visas formalitātes, kas saistītas ar pilsētiņas īpašnieka maiņu. Ministrija cer, ka jautājums tiks atrisināts jau šogad. Militārais objekts tiks finansēts no Aizsardzības ministrijas budžeta.
Atgādināsim, ka ciems atrodas 150 kilometru attālumā no Rīgas. 45 hektāru platībā atrodas 70 pamestas ēkas – dzīvojamie nami, skolas, kazarmas, ēdnīcas, sporta zāles un divi nakts klubi. Padomju laikos kara pilsētiņa apkalpoja radaru kompleksu Dņestra-M. Pirms Padomju Savienības sabrukuma apdzīvotās vietas teritorijā dzīvoja aptuveni 5000 cilvēki, taču pēc PSRS sairuma cilvēki pazuda, un pilsētiņa pārvērtās par leģendu apvītu spoku.
Karavīru algas — slēpt
Aizsardzības ministrija gatavojas ieviest vēl vienu jauninājumu – pacensties slēpt karavīru ienākumus. Likumprojekts, ko 8. augustā bija plānots izskatīt Ministru kabineta sedē, paredz grozījumus, kas skar Nacionālo bruņoto spēku profesionālo karavīru un viņu saņemtā atalgojuma sarakstus, kas pašlaik tiek publicēti internetā.
Likumdošanas grozījumu mērķis ir aizsargāt valsts noslēpumus un sekmēt karavīru drošību. Likumprojekta autori uzskata, ka publiski pieejamie dati ļauj iegūt informāciju par to, kādus tieši uzdevumus veic konkrētais karavīrs un kāda ir viņa piekļuve svarīgiem objektiem. Ārvalstu specdienesti viegli var identificēt potenciālo mērķi. Svarīgs riska faktors ir arī algas apmērs, kas pieejams valsts ierēdņu deklarācijās. Tā kā Latvijas karavīri piedalās NATO misijās visos pasaules reģionos, tostarp arī vietās ar augstu terorisma līmeni, gan viņi paši, gan viņu ģimenes locekļi var kļūt par teroristu mērķi.
Pašlaik likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" nosaka, ka ikviens Latvijas Nacionālo bruņoto spēku profesionālais karavīrs tiek uzskatīts par amatpersonu, tāpēc viņa vārds, uzvārds, amats un atalgojums tiek ik mēnesi publicēts Aizsardzības ministrijas mājaslapā.
Saraksti vēl joprojām tiek publicēti. Tie liecina, ka NBS komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube 2016. gada jūnijā saņēmis 2139 eiro, savukārt zemāka ranga karavīri saņem summas, kas pārsniedz armijas un flotes augstāko pakāpju virsnieku ieņēmumus, piemēram, kāds vecākais štāba seržants jūnijā nopelnījis pat 3856 eiro.
