RĪGA, 27. aprīlis — Sputnik. Latvijas valsts vadītājs Raimonds Vējonis ir apstiprinājis Krimināllikuma grozījumus, kuru mērķis ir novērst hibrīdkara draudus. Par to liecina publikācija izdevumā Latvijas Vēstnesis. Krimināllikuma grozījumi paredz jaunu pieeju sodam par darbībām, kas vērstas pret valsti. Saeimas deputāti šos grozījumus apstiprināja 21. aprīlī, pie tam daļa grozījumu tika apstrīdēta un mainīta.
Jaunā redakcija
3. martā Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja Krimināllikuma grozījumus, kas paredz kriminālatbildību par pretvalstiskām darbībām "hibrīdkara un informatīvā kara" formātā. Juridiskās komisijas un Nacionālās drošības komisijas iesniegtais likumprojekts tika izskatīts steidzamā kārtībā.
Tagad par darbībām, kas vērstas pret neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu pienākas brīvības atņemšana uz laiku līdz astoņiem gadiem. Ja šīs darbības notikušas vardarbīgi vai organizētā grupā – brīvības atņemšana uz laiku no 5 līdz 15 gadiem.
Ja specdienesti uzzinās, ka vairāk nekā divas personas apvienojušās grupā ar mērķi graut Latvijas neatkarību, suverenitāti vai teritoriālo vienotību, vērsties pret valsts varu vai pārkāpt Satversmi, aiz restēm nāksies pavadīt laiku līdz pieciem gadiem, vai, iespējams, tikt vaļā ar īslaicigu ieslodzījumu, piespiedu darbiem, soda naudu un obligāto probāciju pēc soda izciešanas uz laiku līdz trim gadiem.
Tāds pats sods pienākas arī par publiskiem aicinājumiem, kas vērsti pret Latvijas neatkarību, un atbilstošu materiālu izplatīšanu, kā arī gadījumā, ja šo darbību mērķis ir palīdzība ārvalstij vai ārvalstu organizācijai.
Toties par slēgtas informācijas vākšanu un nodošanu ārvalstu organizācijām vai vidutājiem, kuri pēc tam to nodos ienaidnieka rokās, sods būs bargāks – līdz pat 10 gadus ilga brīvības atņemšana ar probācijas termiņu pēc atbrīvošanās uz laiku līdz trim gadiem. Ja cilvēks vāks slepenas ziņas, cietumā, iespējams, nāksies pavadīt pat 20 gadus.
Spiegi, vācieties
Apstrīdētie grozījumi attiecas uz pantiem par spiegošanu – par nelikumīgu piekļuvi valsts noslēpumiem, ja darbības nav veiktas ar spiegošanas mērķi. Par šādām darbībām deputāti ierosināja sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem. Deputāti piekrita atteikties no šīs normas, taču tikai uz divām nedēļām – līdz brīdim, kad tiks noskaidrots Eiropas Cilvēktiesību tiesas viedoklis šajā jautājumā.
Skandalozo grozījumu pirmā redakcija bija pretrunā ar Latvijas Satversmi, tāpēc pretspiegu grozījumi un valsts pamatlikums neatbilda viens otram. Līdz otrajam lasījumam deputāti sakārtoja grozījumus, tāpēc tagad tie, pēc viņu domām, atbilst starptautiskajām normām.
