23:40 16 Janvāris 2017
Tiešraide
Musulmaņu sievietes.Foto no arhīva

New York Times: Latvija vēlas aizliegt nikābus visām trim sievietēm, kuras tos valkā

© AFP / AHMAD AL-RUBAYE
Latvijā
Saņemt īso saiti
179

Amerikāņu žurnālisti izskata konfliktu starp Latvijas iestādēm un sīko islāma kopienu.

RĪGA, 23. aprīlis — Sputnik. Bēgļi ne īpaši vēlas nokļūt Latvijā, un no vietējām musulmaņu sievietēm tikai trīs valkā nikābus, bet Tieslietu ministrija tik un tā grib aizliegt musulmaņu galvassegas. New York Times mēģināja noskaidrot iemeslus.

Līga Legzdiņa ir viena no trim sievietēm, kuras valkā nikābu Latvijā, kur dzīvo divi miljoni cilvēku. Tomēr Tieslietu ministrijai tas jau ir par daudz. Pašlaik  tiek izstrādāts likumprojekts, līdzīgs Francijā pieņemtajām tiesiskajām normām, kas liedz nēsāt šādas galvassegas publiskās vietās. Tas palīdzētu aizsargāt Latvijas kultūru un nodrošināt sabiedrisko kārtību. Hidžābus, kas neaizsedz seju, tas neaizliedz. Latvijas tieslietu ministrs, Nacionālās apvienības loceklis Dzintars Rasnačs, kas uzstājas pret imigrantiem, ir pārliecināts, ka likumprojekts gūs Saeimas atbalstu un tiks pieņemts 2017. gada sākumā.

Šis Latvijas likumprojekts liecina par eiropiešu augošo satraukumu par migrācijas krīzi. Ungārija, Polija un Slovākija ir atteikušās uzņemt lielas bēgļu grupas, un pat Latvijā, valstī ar aukstām ziemām un vāju sociālās aizsardzības sistēmu, kur bēgļi diezin vai vēlas nokļūt, gan politiķi un mediji, gan arī lielākā daļa iedzīvotāju jūt bailes pret ienācējiem.

27 gadus veca Līga Legzdiņa, latviete, ir pieņēmusi islāmu pēc brauciena uz Ēģipti. Līga (Fātima) Legzdiņa mācās LU medicīnas fakultātē un pavada brīvdienas laukos Amatas novadā kopā ar vīru un diviem bērniem. Viņas vīrs Viesturs Kanders pieņēma islāmu viņu kāzu dienā.

Ja neņemt vērā nikābu, lūgšanas un gavēņus, Legzdiņa un viņas vīrs dzīvo tāpat kā pārējie Latvijas lauku iedzīvotāji, lasa puķes un sēņo. Taču, kad Līga brauc uz studijām uz Rīgu, melnais nikābs izraisa agresiju pilsētas transportā. Viņai regulāri liek "vākties uz turieni, no kurienes ieradusies", un daudzi brīnās, kad viņa atbild nevainojamā latviešu valodā.

Tieslietu ministrs Rasnačs uzskata, ka jautājums nav par to, cik sievietes patiešām nēsā nikābus, bet gan par to, lai potenciālie migranti iemācītos cienīt mazās un viendabīgās Latvijas likumus. Pēc viņa domām, viņš aizstāv ne tikai Latvijas kultūru, bet arī Eiropas vērtības.

Tāpat kā citas reģiona valstis, Latvija ļoti vēsi izturējās pret ideju uzņemt bēgļus, kuru skaits Vācijā jau pārsniedzis miljonu. Pēc ilgām sarunām Latvija piekrita uzņemt 776 bēgļus, bet tikai ES iespaidā, kas ar lielām pūlēm cenšas sadalīt bēgļus starp 28 Eiropas valstīm.

Pagaidām no 776 solītajiem bēgļiem valstī ieradušies tikai seši. Taču praktiskie jautājumi par viņu izvietošanu un integrāciju atkāpjas satraukto diskusiju priekšā par islāmu, jo, ņemot vērā pēdējos notikumus, sabiedrības izpratnē tā ir pilsoņu kara, terorisma un seksuālās vardarbības reliģija. Turklāt vietējiem iedzīvotājiem nav nekādas pieredzes saskarsmē ar musulmaņiem.

LU profesors, orientālists Leons Taivāns atbalstīja sabiedrības satraukumu, ko pauda labējā spārna partijas, un pareģoja "musulmaņu iebrukumu". Tajā pašā laikā Latvijas Islāma kultūras centra vadītājs Ahmeds Roberts Klimovičs samulsināja sabiedrību, salīdzinot latviešus, kuri karo Afganistānā un Mali Republikā, ar ISIS kaujiniekiem. Viņš solīja, ka Latvijā tikšot pieņemts šariāta likums.

Intervijā New York Times Klimovičs salīdzināja musulmaņus ar vācu ebrejiem trīsdesmitajos gados un teica, ka tieši šāda attieksme ir pamudinājusi Oļegu Petrovu, bijušo Islāma kultūras centra vadītāju, pievienoties ISIS. Šī Petrova rīcība lika Latvijas politiķiem domāt, ka vietējie musulmaņi apdraud valsts drošību, it īpaši gadījumā, ja viņu sejas ir apsegtas. Bijusī Latvijas prezidente, Vaira Vīķe-Freiberga jau ir paziņojusi, ka nikābs ir bīstams sabiedrībai, jo zem tā var noslēpt bumbu.

Pēc temata

Austrijas prezidenta kandidāts neļaus tiesnešiem nēsāt nikābu

Galvenie temati