RĪGA, 6. aprīlis — Sputnik, Marina Petrova. Balvu novada domes deputāts Ivans Baranovs, iespējams, kļūs par pirmo politiķi Latvijā, kam mandāts atņemts nepietiekamu valsts valodas zināšanu dēļ. Pret viņu vērsies Valsts valodas centrs (VVC) un Latgales apgabaltiesa, taču pats Baranovs un viņa partija "Saskaņa" vēlas turpināt cīņu par politiķa tiesībām pildīt savus pienākumus vēlētāju priekšā.
Galvenais — nepadoties
Ivans Baranovs pavēstīja, ka turpina pildīt deputāta pienākumus. Tautas kalpu nemulsina ne rajona, ne arī apgabaltiesas lēmums, lai arī abos gadījumos tiesa nostājās VVS pusē un nosprieda atņemt Ivanam Baranovam mandātu par valsts valodas zināšanu trūkumu. Tagad deputāts plāno vērsties Augstākajā tiesā.
"Mēs nedomājam padoties. Es esmu Balvu domes deputāts kopš 2005. gada, strādāju jau trešo sasaukumu. Iepriekšējās vēlēšanās par mani balsoja vairāk nekā 800 cilvēki. Gribu pateikties saviem vēlētājiem, kuri mani atbalsta, tostarp arī medijos," – stāsta Baranovs Sputnik.
Viņš pastāstīja, ka valodas pārbaudes sākušās 2014. gadā, kad saasinājās attiecības ar Krieviju.
"Viņi uzzināja, ka esmu mācījies Krievijas Federācijas Valsts dienesta akadēmijā. Jā, par mani tika saņemtas sūdzības. Pirmo sūdzību par to, ka nepārvaldu latviešu valodu pietiekami labi, nosūtīja mūsu rajona avīzes Vaduguns galvenais redaktors," – atceras deputāts.
Politiķis atzina, ka viņa latviešu valodas zināšanas patiešām nav īpaši labas.
"Domes sēdēs es runāju krieviski, jo man ir izteikts akcents, runājot latviešu valodā. Es zinu latviešu valodu un saprotu, par ko ir runa, taču man nav dokumenta, kas apliecinātu manas zināšanas augstākajā līmenī," — paskaidroja Baranovs.
"Kategorija man ir, taču zema, bet man ir vajadzīga trešā kategorija, tātad jānokārto vēstures, pareizrakstības un citas pārbaudes. Es pat neesmu centies nokārtot eksāmenu – deputāta darba ir pārāk daudz. Neuzskatīju par vajadzīgu iedziļināties tur, kur tas nav vajadzīgs," – atzina politiķis.
Viņš piezīmēja, ka Latvijas pilsonību saņēmis automātiski, jo viņa vecāki ir dzimuši Pitalovas rajonā.
Par strīdiem, kas iekaisuši ap viņa latviešu valodas prasmēm, Ivans Baranovs vainoja ne tikai ģeopolitiku, bet arī gaidāmās pašvaldību vēlēšanas.
"Mums šeit ir samērā liela ietekme, lai gan krievvalodīgo iedzīvotāju skaits nav liels – aptuveni 20%. Taču vietējā pašvaldībā ir trīs "Saskaņas" deputāti (no 15), un, pateicoties mums, nacionālie varoņi šeit pie varas nenokļuva," – viņš skaidroja.
Juridiska kļūme?
Priekšvēlēšanu "pēdas" šajā situācijā saskata arī Baranova kolēģis no "Saskaņas" – Saeimas deputāts Valērijs Agešins. Tomēr viņš piebilda, ka sen pagājuši laiki, kad deputātam bija iespējams atņemt mandātu ar valodas instrumentu palīdzību.
"Agrāk Saeimas deputātu kandidātiem, kam latviešu valoda nebija dzimtā, bija vajadzīga apliecība, kas apstiprināja valsts valodas zināšanas atbilstoši augstākajai kategorijai. Ja šādas apliecības nebija, bija iespējams nedot cilvēkam iespēju piedalīties vēlēšanās," – Agešins paskaidroja Sputnik korespondentam.
XXI gs. sākumā šī norma no vēlēšanu likuma tika dzēsta, jo tā teju teju nepārkāpa cilvēktiesību principus.
Politiķis atzīmēja, ka deputātu var atsaukt tikai vēlētājs – atsakoties balsot par viņu nākamajās pašvaldību vēlēšanās.
"Uz visiem, kas saistīti ar politiku, attiecas noteikts princips – vēlētājam vienmēr ir taisnība. Ja vēlētāji jau trīs reizes pēc kārtas ir izvēlējušies Baranovu, tas nozīmē, ka viņiem ir taisnība, un viņi labi pazīst šo cilvēku ar visiem viņa tikumiem un trūkumiem," – pavēstīja Agešins.
Politiķis uzvēra, ka nevienā demokrātiskā pasaules valstī nav iespējams priekšlaicīgi atsaukt noteiktu deputātu, jo šādā gadījumā vienmēr pastāv zināms risks – var gadīties, ka tiek atsaukts, piemēram, deputāts, kurš radījis neapmierinātību vai pauž citādus uzskatus.
Te nu klajā nāk pretruna, jo visas puses ir vienisprātis: likums pauž, ka nacionālā parlamenta un pašvaldību iestāžu darba valoda ir latviešu valoda. Pie tam, saskaņā ar Agešina vārdiem, neviens likums neliek deputātam vai potenciālajam deputātam pierādīt kādam, ka viņš pārvalda valsts valodu.
Likums nenosaka, ko darīt ar deputātiem, kuri iekļuvuši pārvaldes struktūrās, taču nepārvalda valodu.
Ar šādu paradoksu politiķi un eksperti jau ir saskārušies. Pirms dažiem gadiem noskaidrojās, ka arī Saeimas deputāts no "Saskaņas" partijas Valērijs Kravcovs nepārvalda valsts valodu pietiekami labi. Taču sasaukums, kurā strādāja politiķis, bija īsāks – pēc valsts bijušā prezidenta Valta Zatlera iniciētās Saeimas atlaišanas notika ārkārtas vēlēšanas.
Agrāk nepietiekamas valodas zināšanas tika pārmestas arī Daugavpils domes deputātam Viktoram Pučkam. Viņam tika dots laiks, lai labotos, un politiķis apguva valsts valodu. Šī shēma izraisīja nepatiku Nacionālas apvienības pārstāvju aprindās, kuri noskaidroja, ka šādos gadījumos izdevumus par mājskolotāja noalgošanu uzņemas pašvaldība – tādas ir likuma prasības. Piemēram, Pučkas gadījumā Daugavpils iztērēja 2,3 tūkstošus eiro.
Ņemot vērā šo faktu Nacionālas apvienības politiķi ierosināja izdarīt grozījumus likumdošanā, kas liktu tautas kalpiem valsts valodas skolotāju pakalpojumus apmaksāt no savas kabatas.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa — pēdējā instance
Valērijs Agešins atzina, ka nesaprot, kā Baranovs strādā, neprotot latviešu valodu.
"Galu galā, cilvēkam nav noteikti visu laiku jāuzstājas no augstām tribīnēm. Pilnīgi pietiek ar piedalīšanos konkrētu lēmumu pieņemšanā. Teorētiski deputāta posteni var ieņemt arī kurlmēms cilvēks, un nevienam nav tiesību ierobežot vēlētāju gribas izpausmi," – sprieda Agešins.
Toties Satversmes tiesas bijušais vadītājs Aivars Endziņš uzskata, ka šādos apstākļos deputāts strādāt nevar. Viņš norādīja, ka pienākums pārvaldīt valsts valodu ir iekļauts Pašvaldību vēlēšanu likumā.
"Viņam ir jāpārvalda valoda, lai pildītu deputāta pienākumus. Viņš pārstāv cilvēkus, kas pārvalda ne vien krievu, bet arī latviešu valodu. Tā kā viņš dzīvo nacionālā valstī, viņam ir jāpārvalda valsts valoda," – eksperts paskaidroja Sputnik korespondentam.
Endziņš neizteica pieņēmumus par to, kāda varētu būt Eiropas Cilvēktiesību tiesas reakcija, taču Ivans Baranovs jau ir izteicis nodomu vērsties arī Strasbūrā, ja tiesas Latvijā atteiksies nostāties viņa pusē.
