RĪGA — 2. aprīlis, Sputnik. Lai vismaz daļa emigrantu atgrieztos, ir vajadzīgs ekonomiskais stimuls, norādīja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) eksperti Latvijas darba tirgus un sociālās politikas apskatā.
Apskata dati liecina, ka 25 gadu laikā iedzīvotāju skaits samazinājies aptuveni par 25%. Eksperti secinājuši, ka tikai aptuveni 16% emigrējušo iedzīvotāju plāno atgriezties dzimtenē piecu gadu laikā, tātad lielākā daļa Latvijā atgriezties negrasās, vēsta aģentūra LETA.
"Latvija saskaras ar to, ka emigranti neatgriezīsies, kamēr nebūs nopietnu iemeslu," — norāda apskata autori.
Visbiežāk cilvēki pamet dzimteni ekonomisko iemeslu dēļ, norāda speciālisti, tāpēc pamudināt viņus atgriezties var tikai ekonomiskie stimuli. Tā kā alga ir viens no svarīgākajiem stimuliem, jādomā ne tikai par darba ražīgumu, bet arī par tā apmaksu, uzsver eksperti.
Tāpat, norāda speciālisti, ir svarīgi atrast risinājumu, kā atgriezt darba tirgū tos iedzīvotājus, kuri ilgstoši nestrādā.
Par to, kas ir šie 16% potenciālie reemigranti— ņemot vērā to, ka pēdējos desmit gados no valsts aizbraukuši apmēram 300 tūkstoši cilvēku, — jau esam stāstījuši. Sociologu dati liecina, ka atgriezties Latvijā bieži plāno jaunieši, kuri devušies studēt uz ārzemēm. No etniskā sastāva viedokļa lielākā daļa to, kas vēlas atgriezties savā valstī, ir latvieši.
Vismazāk vēlas atgriezties valstī cilvēki ar augstāko izglītību, kā arī pensionāri.
Tāpat ESAO apskatā teikts, ka Latvijā joprojām saglabājas dziļas strukturālas problēmas, piemēram, strauji pieaugusi iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība.
Darba tirgus Latvijā ir ļoti neviendabīgs, ar reģionālajām atšķirībām, lielu skaitu zemi atalgotu darba vietu un minoritātēm, kas var saskarties ar specifiskām problēmām darba tirgū, norāda speciālisti.
"Būtu bezjēdzīgi apmaksāt biļetes repatriantiem, kuriem pēc tam Latvijā būtu jādzīvo bez darba un no pabalstiem. Ir jāsaprot, ko darīt ar Repatriācijas likumu, lai tas veicinātu gudru, uzņēmīgu un patriotisku cilvēku atgriešanos Latvijā," — uzskata Latkovskis.
Tāpat viņš norādīja, ka Repatriācijas likuma pieņemšana ir ieilgusi. Lai dzimtenē atgrieztos vajadzīgie cilvēki, ir jāizdara būtiski grozījumi tā saucamajā reemigrācijas plānā, uzskata Latkovskis.
Jau ziņots, ka pēdējos gados peļņā braucēju skaits samazinās, bet atgriezušos viesstrādnieku skaits palielinās, taču ne jau tāpēc, ka dzīve dzimtenē ir kļuvusi labāka – sarežģītāki ir kļuvuši dzīves apstākļi ārzemēs. Turklāt starpība joprojām ir liela un negatīva — ik gadus valsti pamet vairāk cilvēku nekā atgriežas.
2015. gadā negatīvā bilance starp aizceļojošajiem un atbraukušajiem sasniedza aptuveni 8 tūkstošus cilvēku, tomēr Ekonomikas ministrija cer, ka nākotnē starpība samazināsies.
