00:18 23 Janvāris 2017
Rīga+ 2°C
Tiešraide
Valsts Valodas centru kaitina uzraksti latgaļu valodā

Valsts Valodas centru kaitina uzraksti latgaļu valodā

© Youtube/ LatgalesRegionalaTV
Latvijā
Saņemt īso saiti
178

Kārsavas novadā briest skandāls – Valsts Valodas centrs liek novākt plāksnītes ar ielu nosaukumiem latgaļu valodā un draud ar sodiem. Pašvaldība atsakās pakļauties.

RĪGA, 26. marts — Sputnik. Pirms diviem gadiem latgaļu kultūras propagandas programmas ietvaros Kārsavas novadā tika izvietoti 105 rādītāji ar ielu nosaukumiem latgaļu un latviešu valodās, taču pērnruden šim faktam uzmanību pievērsa Valsts Valodas centra darbinieki un lika plāksnītes novākt. Latgales reģionālā televīzija ziņoja, ka ierēdņi bijuši sašutuši par to, ka latgaļu valodā nosaukumi rakstīti lielākiem burtiem.

No šī brīža sākās Kārsavas novada pašvaldības nesaskaņas ar valsts valodas tīrības aizstāvjiem. Kārsavas pašvaldības izpilddirektors Toms Vorkalis ir gatavs piekrist tam, ka nosaukumam latviešu valodā būtu jābūt rakstītam lielākiem burtiem, taču tikai gadījumā, ja runa ir par svešvalodu.

"Izmantot tādu analoģiju gadījumā, ja mēs izmantojam latviešu un latgaļu valodu?! Diezin vai tas ir pareizi. Jāņem vērā arī tas, ka vēstules ievaddaļā pats Valsts Valodas centrs norāda, ka latgaļu valoda esot latviešu valoda. Tā taču ir pretruna," – Toms Vorkalis pauda savu sašutumu.

Iespējams, Valsts Valodas centru aizvainoja tas, ka plāksnīšu uzstādīšana nebija saskaņota ar iestādi, un uzbrukumi latgaļu valodai sākušies šī iemesla dēļ. Taču Vorkalis paziņoja, ka Ministru kabineta noteikumi neparedz VVC apstiprinājumu.
Ierēdņi paliek pie sava, un sarakste šajā jautājumā ir novedusi pie tā, ka Valsts Valodas centrs ir sācis draudēt Kārsavas novada pašvaldībai ar represijām.

"Likums paredz fiziskām personām un amatpersonām sodu no 35 līdz 210 eiro apmērā, juridiskajām personām – no 70 līdz 700 eiro, — Latgales reģionālās televīzijas ēterā paskaidroja Valsts Valodas centra direktora vietnieks Agris Timuška. – No vienas puses, protams, varētu teikt, ka latgaļu valodas nekad nevar būt par daudz, taču šajā gadījumā tāda nu ir situācija."

Taču latgaļi nevēlas apstāties pie simt plāksnītēm ar ielu nosaukumiem dzimtajā valodā Kārsavas novada apdzīvotajās vietās. Rinda pienākusi pašai Kārsavai, kur, iespējams, parādīsies vēl 195 plāksnītes. Jāpiebilst, ka februāra beigās projekts ar ielu nosaukumiem abās valodās izpelnījās ikgadējo Latgaļu kultūras balvu Boņuks par valodas popularizāciju.

Vēl joprojām sav zināms, ar ko beigsies šīs nesaskaņas, taču kaislības kļūst vētrainas.

Kas tā par valodu

Oficiāli latgaļu valoda tiek uzskatīta par latviešu valodas paveidu, taču vairākas lingvistiskās skolas norāda, ka tas ir latviešu valodas dialekts vai pat atsevišķa valoda, raksta lsm.

Centrālās Statistikas pārvaldes rīcībā esošie dati – 2011. gada tautas skaitīšanas rezultāti liecina, ka latgaļu valodu ikdienas dzīvē izmantoja 165 tūkst. cilvēku – 8,8% valsts iedzīvotāju.

Latgaļu valoda visvairāk izplatīta Latgalē – 2011. gadā to šeit ikdienā izmantoja trešā daļa iedzīvotāju, taču atsevišķos novados, piemēram, Kārsavā šis rādītājs sasniedza gandrīz 90%. Visā Latvijā ir sastopami tie, kam dzimtā ir latgaļu valoda. Teiksim, Rīgā latgaļu valodā runā aptuveni 5% iedzīvotāju.

Ķērušies klāt deputātam

Vienlaikus Valsts Valodas centru ieinteresēja ne tikai ielu nosaukumi latgaļu valodā, bet arī latgaļu deputāts Ivans Baranovs ("Saskaņa"). Pārbaudītāji pieķēra – deputāts nepārvalda latviešu valodu pietiekami labi. Rezultātā tika sākta lietvedība, un 2015. gada novembrī Balvu rajona tiesa nosprieda atņemt tautas kalpam mandātu.

Deputāts iesniedza apelāciju, taču apgabala tiesa atbalstīja pirmās instances tiesas lēmumu. Latgales apgabaltiesa atzina par pierādītu, ka novada domes deputāts Baranovs nelieto un neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams viņa deputāta pienākumu pildīšanai.

Pilns sprieduma teksts tiks sagatavots līdz 6. aprīlim, pēc tam 30 dienu laikā to būs iespējams pārsūdzēt. Baranovs paziņoja LETA, ka noteikti pārsūdzēs tiesas lēmumu. Viņš uzskata, ka VVC ir rīkojies nelikumīgi, pieprasot apliecību par valsts valodas zināšanām augstākajā līmenī.

Dīvainā situācijā ir nonācis arī Balvu novada domes priekšsēdētājs Andris Kazinovskis (ZZS). Viņš paskaidroja, ka, pirmkārt, šo incidentu komentēt būtu grūti, un, otrkārt, Baranovs ir Balvu domes deputāts jau trešo sasaukumu. Vietā būtu jautājums par to, kāpēc mandāts viņam nav atņemts krietni agrāk.

Līdz galīga tiesas lēmuma brīdim Ivans Baranovs turpinās darbu domē, apmeklēs sēdes un saņems algu.

Vietas, kur dzīvo cilvēki, kas runā latviešu valodā. Pieci iemesli, kāpēc būtu jāapgūst šī valoda,  un seši latviešu valodas prasmes līmeņi, kas noderēs darbā
© Sputnik/ Ekaterina Starova

Pēc temata

Rīgas dome arī turpmāk publicēs informāciju krievu valodā
Nils Ušakovs: Valsts valodas centrs pret Facebook
Latviešu valoda Maskavā: to mācās gan bērni, gan pieaugušie
Varas iestādes steigšus pūlas izvākt no skolām krievu valodu

Galvenie temati