RĪGA, 18. marts — Sputnik. Pieņemts lēmums par AS "KVV Liepаjas metalurgs" konservāciju, aģentūrai LETA paziņoja KVV Group preses sekretāre Natālija Napadovska.
Investori no Ukrainas, kompānija KVV Group bija spiesta pieņemt šo lēmumu, ņemot vērā pastāvošos ilgtermiņa negatīvos faktorus, kas kavē uzņēmuma darbu. Uzņēmuma darbības pārtraukšanas galvenie iemesli ir krīze vispasaules metalurģijas tirgū, parādsaistības nodrošinātajiem kreditoriem un valsts nevēlēšanās atbalstīt nozari.
Neskatoties uz grūtībām, vairākus mēnešus uzņēmuma akcionāri centās atjaunot ražošanu un veidot konstruktīvu dialogu ar valdību, atzīmēja Napadovska.
Ne vienu reizi vien "KVV Group" vadība ir uzsvērusi, ka uzņēmuma saglabāšana atbilst arī valsts interesēm.
"Mēs vadījāmies no tā, ka akcionāru un valsts interesēm ir kopsaucējs – saglabāt vienu no lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī, attīstīt metalurģijas un melno metālu pārstrādes nozari, saglabāt darba vietas simtiem cilvēku," – uzskata "KVV Liepājas metalurgs" valdes loceklis Igors Talanovs.
Pēc valdības prasības akcionāri iesniedza uzņēmuma parādu restrukturizācijas plānu, un cerēja saņemt atbildi par to, kad tiks pieņemts lēmums par samazinātas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) piemērošanu uzņēmuma elektrības rēķiniem.
"Diemžēl mēs sagaidījām vien uzsvērtu valsts amatpersonu distancēšanos no uzņēmuma problēmām," – pauda Talanovs.
Pie tam jāatzīmē, ka Liepājas mērs Uldis Sesks pēc tikšanās ar uzņēmuma vadību uzsvēra, ka rūpnīcai nepieciešama precīza ražošanas koncepcija un sortimenta paplašināšana, jo pretējā gadījumā metalurģijas kombināts nevar konkurēt pasaules tirgū.
Akcionāri: mūsu plāns tika novērtēts izteikti negatīvi
Pērnā gada nogalē "KVV Liepājas metalurgs" neizdarīja kārtējo maksājumu Valsts kasē 2,7 miljonu eiro apmērā. Rezultātā Valsts kase realizēja ķīlu, ko uzņēmums iesniedza savu saistību garantijai. 28. janvārī "KVV Liepājas metalurgs" apturēja ražošanu.
2. februārī pie Ministru kabineta ēkas notika "KVV Liepājas metalurgs" darbinieku pikets – viņi pieprasīja, lai valdība nepieļautu uzņemuma slēgšanu. Akcijā piedalījās aptuveni 50 cilvēki. Piketa dalībnieki turēja rokās plakātus ar saukļiem – "Metalurgam valdības atbalstu", "Ļaujiet strādāt ar pilnu jaudu", "Gribam darbu Liepājā, nevis Īrijā", "Stop vienaldzībai", "Metalurgam būt".
Šajā dienā notika slēgta "KVV Liepājas metalurgs" problēmām veltīta valdības sēde, kurā piedalījās arī kombināta vadība. Valdība uzdeva kombinātam līdz 1. martam veikt restrukturizāciju, solot, ka šajā gadījumā uzņēmums var cerēt uz valsts atbalstu. Pie tam tika uzsvērts, ka uzņēmuma elektroenerģijas cena netiks samazināta.
1. martā "KVV Liepājas metalurgs" iesniedza Valsts kasē uzņēmuma restrukturizācijas plānu. Tajā piedāvāts jauns uzņēmuma parāda atmaksas grafiks, kā arī neprofila aktīvu restrukturizācijas plāns, kas ļautu saņemt 4-5 miljonus eiro.
"Tas jautājumu skaits, ko saturēja restrukturizācijas plānam sekojošā Valsts kases vēstule, kā arī klaji negatīvie plānam veltītie izteikumi, vēl pirms beigusies tā izskatīšana, neļāva akcionāriem saprast to, kad un kā varētu tikt rasts atbilstošs formāts dialogam," – paskaidroja uzņēmuma valdes loceklis.
2014. un 2015. gg. uzņēmuma akcionāri ieguldīja "KVV Liepājas metalurgs" vairāk nekā 50 miljonus eiro, un minēto negatīvo faktoru ietekmē tika pieņemts lēmums uzņēmuma darbu iekonservēt.
Finanšu ministrs: rūpnīca nav gatava stabilam darbam
15. martā valdība slēgtajā sēdes daļā izskatīja "KVV Liepājas metalurgs" restrukturizācijas plānu, taču nekāds lēmums netika pieņemts. Valdība plāno turpināt plāna izvērtēšanu pēc nedēļas.
"Esam uzņēmuma akcionāriem uzdevuši vairāk nekā 40 papildu jautājumu, lai viņi paskaidro "ĶVV Liepājas metalurga" restrukturizācijas plānu, jo patlaban tas vairāk izskatās pēc uzņēmuma akcionāru vēlmju saraksta, nevis tiek pausta uzņēmuma gatavība strādāt ilgtermiņā," — informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
Valdība vēlas noskaidrot, vai uzņēmums ir gatavs ieguldīt līdzekļus savas darbības nodrošināšanā.
Ministre uzskata sadarbību ar uzņēmuma akcionāriem par sarežģītu, jo īpašnieki nav raduši strādāt Eiropas Savienības tirgū un nespēj novērtēt tā prasības, kā arī valdības iespējas sniegt atbalstu uzņēmumiem.
"Viena no uzņēmuma prasībām ir mīkstināt valsts garantijas, bet es neesmu šādas idejas atbalstītāja," atzina finanšu ministre.
Laikā, kad akcionāri un valdība centās atrast dialoga formātus, uzņēmuma darbinieki pieprasīja algas un raizējās par to, vai viņu atlaišanas gadījumā tiks ievērots likums. "Liepājas metalurgs" ir vecākais pilsētveidojošais uzņēmums Liepājā. Tagad, kad bezdarba līmenis pilsētā ir ievērojams, tās iedzīvotāji ar bažām gaida, kas notiks, kad darba biržās ieradīsies simtiem cilvēku, kuri meklēs jebkādu darbu.
